Koru darbība vasarā nebūt neapsīkst. Ir tikai jāizvēlas kāds no daudzajiem katrā nedēļas nogalē notiekošiem koncertiem, festivāliem un jābrauc.
Koru darbība vasarā nebūt neapsīkst. Ir tikai jāizvēlas kāds no daudzajiem katrā nedēļas nogalē notiekošiem koncertiem, festivāliem un jābrauc. Protams, arī jāgrib to darīt.
Daudzi Latvijas pilsētu, ciematu kori par pašsaprotamu uzskata piedalīšanos Mūzikas dienā Alūksnes rajona Gaujienā. Šo koru saietu dēvē par tā saucamajiem mazajiem dziesmu svētkiem. Šogad “Anniņu” estrādē lielajā kopkorī skanēja vairāk nekā 1000 dziedātāju balsis no 56 koriem. Tie pārstāvēja visus Latvijas novadus. Dziedātāju vidū arī daži Bauskas rajona kolektīvi. Sākotnējā informācija gan liecinājusi, ka braukt gribētāju ir krietni vairāk, diemžēl ar varēšanu izrādījās ne tik spoži.
Dvēselei laupīta atpūta
Gaujienas iespaidos dalās Vecsaules un Skaistkalnes apvienotā sieviešu kora “Skalve” prezidente Māra Borkovska. Apceri viņa sāk ar atzinumu, kas vērā ņemams visiem, kuri neaizbrauca – šie cilvēki dvēselei laupījuši vienu brīnišķīgu atpūtas die nu. “Skalve” uz Gaujienu kopš 2000. gada dodas jau ceturto reizi. Tikai 2001. gadā Dziesmu svētki Rīgā izjauca Vidzemes koncerttūri.
Šogad līdzās pašmāju māksliniekiem uzstājās viesi – Maskavas latviešu koris, kurš draudzējas ar Gaujienas dziedātājiem, un koris no Vācijas. To uz Latviju ciemos ataicinājuši Valmieras vīru kora “Imanta” dziedātāji.
Bez “Gaismas pils” nedrīkst
Koncerta repertuārā ir gan pazīstamas un dziedātāju iemīļotas kordziesmas, gan arī jaunas. Šī ir Jāzepa Vītola Mūzikas diena, varbūt tāpēc viņa “Gaismas pils” nekur neskan tik labi kā Gaujienā. Publikai un dziedātājiem pašsaprotama ir arī tautasdziesmas apdares “Tumša nakte” ikgadēja iekļaušana repertuārā. Gaujienas svētku idejas autors ir diriģents Edgars Račevskis, programmā vienmēr ir arī viņa dziesmas. Šogad kori izpildīja “Ezerlāsi” un “Te, kur avots Gaujienā”.
M. Borkovska atzīst, ka viņas korim iemīļota ir grūtā, bet skaistā dziesma “Varoni gaidot”.
Negaiss pār Gauju
Daudzkārt nācies arī no citiem Mūzikas dienas dalībniekiem dzirdēt atzinumu, ka svētkiem Gaujienā piemīt tā maģiskā, neatkārtojamā aura, ko nerast citās Latvijas brīvdabas estrādēs. M. Borkovska atceras, kā šogad melni lietus mākoņi, pērkona gaiņāti, klīda apkārt Gaujienai. Taču Dziesmu Dievs ļāva koncertam izskanēt iecerētajā apjomā, un, tikai pēdējās dziesmas akordiem ieskanoties, pirmās lietus lāses veldzēja koristus un klausītājus. Brāzmainais lietus vien neļāva zaļumballes priekus izbaudīt pilnībā.
Gaujienas Mūzikas dienā tradicionāli tiek rīkotas arī dažādas izstādes. Šogad savus darinājumus apskatei bija izlikuši floristi. Estrādes vienā malā bija skatāms “īsts orķestris” – no ziediem, salmiem un citiem dabas materiāliem gatavoti instrumenti: taures, kontrabasi, vijoles. Publikas aplausus izpelnījās ikgadējie svētku dalībnieki – Liepājas Jūras spēku orķestris. Stadionā viņu izpildījumā visus sajūsmināja defilē, kas notika popgrupas “ABBA” populārajos ritmos.
Pirmdienas – dziesmu dienas
Tradicionāli amatierkopām vasara ir atpūtas laiks. Taču vecsaulietes un skaistkalnietes rod laiku mēģinājumiem. Tie varbūt nav tik intensīvi un kupli apmeklēti, taču M. Borkovska atzīst, ka pirmdienas vakarus koristi tomēr gaida ar nepacietību. Tad atkal ir tikšanās ar diriģenti Ingrīdu Zemļinsku. Dziedātprasme jāpieslīpē arī tāpēc, ka “Skalves” vasara nebūt nav bez dziesmām vadīta. Pirms Gaujienas koris pabijis Emiļa Melngaiļa dziesmu dienā Limbažu rajona Vidrižos. Iecerēts pieskandēt arī Vecpiebalgas pakalnus, septembrī esot kopā ar citiem koriem Jurjānu Andreja dziesmu dienā.
Dziedāt nākas ne vien citās malās, bet arī saviem ļaudīm. Šīs nedēļas nogalē kora “Skalve” dziedātprasmi vērtēs skaistkalnieši. Koris uzstāsies ciemata 515 gadu jubilejas pasākumos. Mēģinājumi, koncertbraucieni nebūtu iespējami, ja finansiālu atbalstu nesniegtu abas – Vecsaules un Skaistkalnes – pašvaldības.
