Tas laiks, kad kā kliņģerlietiņš pār mums reizi mēnesī nolija teātru viesizrādes, ir pagājis. Zinātāji neņemas precīzi nosaukt, kad Bauskā vai kādā citā rajona kultūras namā viesojušies Liepājas vai Valmieras aktieri.
Tas laiks, kad kā kliņģerlietiņš pār mums reizi mēnesī nolija teātru viesizrādes, ir pagājis.
Zinātāji neņemas precīzi nosaukt, kad Bauskā vai kādā citā rajona kultūras namā viesojušies Liepājas vai Valmieras aktieri. Taču tas nemazina mūspuses ļaužu vēlmi baudīt šo teātru iestudējumus. “Bauskas Dzīve” kopā ar 40 baušķeniekiem marta sākumā apmeklēja Valmieru. Firma “Bauskas tūrists” bija sagādājusi iespēju iepazīties ar pilsētu, vakarā noskatīties Evitas Sniedzes lugu “Tie paši oši”.
Zem kultūras zvaigznes
Valmierā pašlaik ir vairāk nekā 27 tūkstoši iedzīvotāju. Astrologi izpētījuši, ka 1283. gadā dibinātā pilsēta dzimusi zem Kasiopeja zvaigznes. Tādējādi jau debess spīdekļos ierakstīts, ka tai jābūt kultūras un gara gaismas pilsētai. Laika ritējums to apstiprinājis. 19. gadsimtā Valmieras apkaimē, Dikļos, notikuši pirmie novada dziesmu svētki, vēlāk te spēlēta pirmā teātra izrāde.
Šobrīd Valmierā atrodas vienīgais Vidzemes novada profesionālais teātris un vienīgā augstskola Vidzemē. Valmierā laiku var pavadīt daudzos tūrisma objektos, tostarp Sīmaņa baznīcā, arī kādā omulīgā kafejnīcā.
Trīs skatītāju zāles
Valmieras drāmas teātra vecā ēka būvēta 1860. gadā kā Latviešu biedrības nams. 1987. gadā sāka celt pašreizējo māju. Tā vēl pilnībā nav pabeigta, taču dažviet telpās jau jāveic remonts. Juridiski teātris Valmierā dibināts 1919. gada martā. Kopš tā laika nosaukums mainījies 12 reižu.
Teātrī pašlaik ir trīs skatītāju zāles: Lielā zāle, kurā 399 vietas, Apaļā un Mēģinājumu zāle. Teātra galvenais administrators Arnolds Osis stāsta, ka Apaļā zāle ir viens no interesantākajiem spēles laukumiem Latvijas teātros. Skatītāju krēsli nav pieskrūvēti pie grīdas, tāpēc tos iespējams izkārtot atbilstoši izrādes scenogrāfa un režisora iecerēm. Piemēram, izrādē “Spoku sonāte” skatītāji sēdēja zāles vidū uz kustīgas platformas, bet aktieri spēlēja viņiem apkārt. Lielā zāle būvēta pēc senās Grieķijas amfiteātra principa, skatītāju rindas izkārtotas pusaplī, tādējādi koncentrējot publikas uzmanību uz skatuves vidu.
Teātrī patlaban ir 24 štata aktieri, kopā – 95 darbinieki. Apmēram 40 procentu skatītāju ir no Valmieras.
Tāpat kā Blaumanim
Dramaturģe un vienlaikus Valmieras drāmas teātra literārās daļas vadītāja Evita Sniedze savu lugu centusies pietuvināt R. Blaumaņa darbam “Indrāni”. Vismaz tās nosaukums uz to norāda ļoti tieši – runa būs par tiem pašiem ošiem, kurus R. Blaumaņa Edvarts tik bezsirdīgi cirta tēva pagalmā.
E. Sniedzes lugas darbība risinās mūsdienu Latvijā, autore to sauc par ironisku skatījumu uz dzīvi laukos. Vieta nav konkrēta, līdz ar to piedāvāts vispārinājums, kas šīs lugas varoņus saista ar katru skatītāju. Režisors Oļģerts Kroders apzināti sabiezinājis krāsas, likdams aktieriem izspēlēt kaislības, kurās ir skatāma kandžas tirgošana, cūku kaušana, alkohola salauzti likteņi un sirds, kas beigās neiztur vienaldzību. Neiztur klaji pausto nevajadzību pēc Latvijas zemes. Laukos nepaliek zemes saimnieki, kopēji. Gudrās un gaišās galvas dodas prom, nu, protams, uz Rīgu.
Izrādē spilgtas raksturlomas spēlē Skaidrīte Putniņa, Ināra Ieviņa, Agris Māsēns. Krišjānis Salmiņš un Ieva Puķe – jaunieši, uz kuriem liktas visas veco saimnieku cerības, – savu attiecību sāpi un patiesumu atklāj ne tik veiksmīgi.
Šodiena – tikai komēdija
Latviešu oriģināldramaturģijā mūsdienu dzīves tēlojums pēdējos gados vērojams vairākos iestudējumos. Izrādes – Paula Putniņa “Labā tīrības sajūta”, Māras Zālītes “Zemes nodoklis” (abas Dailes teātrī), arī E. Sniedzes “Tie paši oši” – veidotas kā skumjas komēdijas ar traģikas elementiem. Acīmredzot šodienas Latvijas īstenība ir tik skarba, ka citādāk uz to nemaz nevar paskatīties, tikai kā uz skumju traģikomēdiju. Jāatzīst gan, valmieriešu iestudējums šajā trijotnē ir bālākais. Te viss pateikts tieši, neatstājot skatītājam līdzdomāšanas un ideju paralēļu meklēšanas iespēju. Taču aktieru spēle ir patiesi augstvērtīga.
Atbalstāma arī Bauskas tūrisma firmas iniciatīva doties ceļojumos uz teātri. Nekas cits jau mums vairs neatliek.
