Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) izsaukšanas kārtība nav mainījusies. Iedzīvotājiem, kuriem radusies veselībai vai dzīvībai bīstama situācija, jāvēršas pēc palīdzības NMP, nebaidoties, ka par to būs jāmaksā, atgādina Veselības ministrija.Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečers ir kompetents mediķis un spēj izvērtēt situāciju. Ja ir neskaidrības, dispečers var sazināties ar ārstu. Dispečera kompetencē ir arī konsultācijas sniegšana pacientam, informējot par iespēju vērsties pie sava ģimenes ārsta vai pašam doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu.Ja veselības pasliktināšanās neapdraud dzīvību, būs jāmaksā par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbu. Bauskas slimnīcas neatliekamās palīdzības dienests par šādu izsaukumu iekasē Ls 10, ja izsaukums saistīts ar alkohola reibumu, bet citu akūtu veselības traucējumu nav, maksa noteikta Ls 20, skaidro NMP dispečere Sandija Bindžule. Viņa arī atgādina, ja pacientam vairākas dienas ir slikta pašsajūta vai arī nav ieņemtas regulāri nepieciešamās zāles, tā nav situācija, kad jāsauc neatliekamā palīdzība. Pareizāk būtu sazināties ar ģimenes ārstu.Ministru kabineta noteikumos ir noteikti gadījumi, kad medicīniskā palīdzība tiek definēta kā neatliekama un veselībai vai dzīvībai bīstama. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam (saslimušajam) sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi šādos gadījumos:avārijas, nelaimes gadījumi, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās;pēkšņa saslimšana vai trauma sabiedriskā vietā; pēkšņa saslimšana vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud pacienta dzīvību; sirds un asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas sāpes, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums; perifēro asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums; centrālās vai perifērās nervu sistēmas saslimšanas, kurām raksturīgi pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi; kuņģa vai zarnu trakta saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja; urīnceļu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi; akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums; dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana; dzīvībai bīstamas jebkuras izcelsmes alerģijas reakcijas; bronhiālās astmas lēkme; dzemdētājas nogādāšana attiecīgajā ārstniecības iestādē; ja veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī nepieciešama pacienta neatliekama pārvešana pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma. Tā uzsver Veselības ministrija.
