Baušķeniece Sanda Dzīle pagājušajā gadā absolvēja Murjāņu sporta ģimnāziju un augustā aizbrauca uz Ameriku, kur sāka studiju gaitas princeses Annas Merilendas universitātē.
Baušķeniece Sanda Dzīle pagājušajā gadā absolvēja Murjāņu sporta ģimnāziju un augustā aizbrauca uz Ameriku, kur sāka studiju gaitas princeses Annas Merilendas universitātē.
Jauniete izvēlējusies konstrukciju menedžmenta, tas ir, arhitektūras studiju, programmu, kas ilgst četrus gadus. Pirmā mācību sesija baušķeniecei bija ļoti veiksmīga – piecos priekšmetos zināšanas novērtētas atbilstoši augstākajam – A – līmenim, vienā – B līmenim. Sanda iekļauta augstskolas volejbola izlases pamatsastāvā un trīs mēnešos piedalījusies 40 spēlēs. Atzīta par labāko jaunāko spēlētāju to volejbolistu vidū, kuri pirmo gadu piedalās universitāšu sacensībās.
Mājās tikai atpūšas
No pagājušā gada 21. decembra līdz šī gada 25. janvārim Sanda bija mājās. Par šo laiku viņa teica: “Draugi brīnījās, kāpēc es neko nedarīju. Man bija vienkārši jāatpūšas pēc milzīgās slodzes un sasprindzinājuma. Studijas un sports paņēma visu spēku, gulēju vidēji četras līdz sešas stundas. Visas dienas ir saplānotas, viegli nav. No rīta jāceļas jau sešos vai pusseptiņos. Nedēļu pirms mājās braukšanas biju sakravājusi ceļasomu un kādas četras naktis nevarēju aizmigt, gaidot to brīdi, kad lidošu uz Latviju. Tik ļoti gribējās pie savējiem. Tētis maksāja par lidmašīnas biļetēm, citādi nebūtu tikusi uz Latviju.”
S. Dzīle ir pirmā baušķeniece, kura ieguvusi ASV Sporta departamenta stipendiju studijām šajā zemē. Merilendas universitātē izglītojas daudz jauniešu no dažādām pasaules valstīm, daudz ir melnās rases studentu.
Dzīvinošas sarunas
Svešā vidē nav vienkārši iejusties, tā spriež arī Sanda un neslēpj, ka depresijas cita pēc citas “nākušas virsū”. Viņai ir savi paņēmieni, kā nomierināties un atgūties. “Vislabāk palīdz sarunas ar tēti. Sazināmies vienu reizi divās nedēļās, tad kādu laiku ir vieglāk. Draugs man sūta sirsnīgas epasta vēstules, reizēm čatojam. Baseinā arī relaksējos,” tā Sanda. Kas vēl dod spēku? “Man droši vien noder spītība. Ko iedomājos, to cenšos sasniegt,” bilst Sanda.
Sportiste uzskata, ka viņas treneris Tobijs Rens ir fanātiķis, pats strādā nežēlīgi un atdevi prasa no audzēkņiem. Sandai cēlājas postenī ir vislielākā slodze.
Šķietamas dīvainības
Baušķeniece stāsta, ka joprojām nav pieradusi pie amerikāņu tradicionālajām maltītēm. Braucot uz sacensībām, līdzi dod sendvičus, kas Sandai negaršo. Tad viņa iztiek ar āboliem vai citiem augļiem. Viņasprāt, dažādas mērces esot treknas. Maltītēm jauniete izvēlas pārslas, dārzeņus, nevis picas un frī kartupeļus.
Pēc sacensībām ejot dušās, studente jutusies pārsteigta, ka meitenes mazgājas ar krekliņiem un šortiņiem mugurā. Sanda domā: “Viņām bail, ka nenoskatās, lai iegūtu partneri seksam. Ir gadījies redzēt meitenes lesbietes. Ar zēniem jābūt uzmanīgām, jo pēc vienkāršām sarunām viņi var gribēt attiecības… Mūsu universitātē gan ir ļoti stingri noteikumi – nedrīkst smēķēt, lietot alkoholu, nodarboties ar seksu. Citās augstskolās tik striktu prasību neesot.”
Kā iegūt stipendiju?
Sanda vispirms Rīgā interesējusies par studiju iespējām ārvalstīs. Internetā viņa uzzinājusi, kādas ir prasības, un izvēlējusies, viņasprāt, piemērotāko augstskolu. Sākotnēji tā bijusi Klemsonas universitāte, bet tajā baušķeniece nav iekļuvusi un izmantojusi iespēju mācīties Merilendā.
Tā sagadījies, ka divās nedēļās vajadzējis sagatavoties intelektuālai pārbaudei pēc SAT testa. Pārbaudījums bijis matemātikā, tas ir, algebrā un ģeometrijā, kā arī angļu valodā. Papildus ņem vērā vidusskolas atestāta vidējo atzīmi. Sanda savākusi 980 punktu, viņas spēles prasme pēc videoieraksta labi novērtēta. Un tā baušķeniece varēja posties mācībām tālajā zemē. Viņasprāt, angļu valodā pēc SAT svarīgas ir sarunvalodas zināšanas, gramatika nav noteicošā. “Amerikā man saka, lai neuztraucos, ka runāju nepareizi, galvenais ir sarunāties,” tā Sanda.
Brīvlaikā jaunā volejboliste ciemojās Murjāņos. Viņas piemērs rosinot domāt arī bijušos skolasbiedrus par studijām Amerikā.
