Tā gadās. Dziļš miegs var radīt pārpratumus.Pēc līgošanas, desiņu cepšanas un karsēšanās pirtī, pavadījuši talciniekus, Sermuliņu ģimene agri devās pie miera. Ap vieniem naktī Sarmītes šausmu pilnais kliedziens uzrāva vai visu Bērzkalnu ciematu no pirmā nomiedža. «Neelpo un auksts!»Ieskrējuši vecāku guļamistabā, dēli atrada balsī elsojošu māti pārliekušos pār tēvu. «Neelpo un auksts! Zvaniet ātrajiem!» viņa sauca dvīņiem. Abi studenti Valdis un Aldis, paķēruši katrs savu mobilo telefonu, spieda uz ātrajos zvanos ierakstīto numuru. Sinhronās rīcības dēļ signāls vēstīja – aizņemts.Tikmēr Sarmīte mēģināja atcerēties, ko īsti mācījusies Sarkanā Krusta rīkotos kursos par pirmo palīdzību. Tas, kā jāveic sirds masāža, Sarmītei bija palicis prātā arī no seriālu «Čikāgas cerība» un «Grejas anatomija» sērijās redzētā. Nebija nācis prātā, ka to vajadzēs kādreiz pielietot.Krusteniski salikusi plaukstas, sieva ritmiski ar visu sparu krakšķināja vīra krūškurvi, pārmaiņus pieplakdama mutei, cenšoties veikt mākslīgo elpināšanu. Atdzīvināšanas pasākumi bija tik sekmīgi, ka Jānis itin drīz pamodās un, pārsteigts no rosības ap sevi, mēģināja atvairīties un celties sēdus. Mežonīgas sāpes sānos lika atkrist atpakaļ spilvenos. Izdzirdot vīra vaidus, Sarmīte sauca dēliem, lai taču beidzot darbina mašīnu un ved tēvu uz slimnīcu, ja reiz «ātrie» nav sazvanāmi.«Ka tik nav infarkts»Uzņemšanas nodaļā Jānis nebija nesams. Tur viņš iegāja savām kājām, vien ar roku pieturēdams nežēlīgi sāpošo vietu. «Pat elpu grūti ievilkt. Ja tā sāp, ka tik nav infarkts,» vīru balstīdama, medmāsai skaidroja sieva.Kardiogramma pārmaiņas sirdsdarbībā neuzrādīja, bet, pētot rentgena uzņēmumu, dežurējošais ķirurgs atzina – trīs vietās lauztas divas ribas. To dzirdot, Sarmīte iekoda lūpā, saprotot, ka šo traumu vīrs guvis centīgās sirds masāžas laikā.Mājupceļā stūrējot mašīnu, Sarmīte jutās pārlaimīga. Viņai līdzās sēdēja Jānis, turklāt dzīvāks par dzīvu. Dakterīte slimnīcā bija izskaidrojusi, ka seklā, tikpat kā nedzirdamā elpošana acīmredzot bijusi dziļa miega iespaidā. Par to nebūtu jābrīnās, jo visu dienu Jānis bija pamatīgi darbojies svaigā gaisā. Kur nu vēl patīkamais nogurums pēc pirts! Gaiss istabā šķitis sasmacis, tāpēc laulātie aizmiguši pie atvērta loga. Pēc jaukās dienas nakts bijusi pavēsa, bet Jānis grozoties bija palicis bez segas. Tieši tāpēc Sarmīte nobijusies – viņas allaž sirsnīgi krācošais vīrs vairs neelpoja un miesa bija vēsa.Kamēr ribas saaugs, divas nedēļas Jānim uz darbu jāiet, cieši nosaitētam ar sievasmātes savulaik tautas studijā austo linu dvieli. «Kad mamma mums to uzdāvināja, smējos, ka garš kā kapā laižamais, bet redzi – noderēja krietni pirms šī laika,» pajokoja negadījuma vaininieks.
