Istabas kaķis Jancis prot īstenot tādas pašas izklaides kā ārā skraidošie brāļi.
Istabas kaķis Jancis prot īstenot tādas pašas izklaides kā ārā skraidošie brāļi.
Lai četras kājas nepieviļ
Deviņus kilogramus un tikpat gadus vecais runcis priecājas, ka ieguvis gādīgus saimniekus – Naldu un Hariju Zablockus.
Kādu dienu Harijs uz ielas pamanīja mazu ķepainīti – gluži nevarīgu kaķēnu. Daudz nedomādams, viņš bezpajumtnieku uznesa savā dzīvoklī. Toreiz runčuks strikti izlēma: «Nekad mūžā nesperšu ķepu uz ielas, ka atkal nepalieku bez saimnieka!»
Ūsainītim sākās ziedu laiki, viņš ātri atrada draugu – kaimiņu minku. Uzmanīgi lavierējot pa lodžiju apmalēm, viņi viens pie otra gāja ciemoties. Jančuks nebaidījās riskēt. Taču reiz veiksme ūsaini bija pametusi, un tas novēlās zemē. No šī negadījuma gūta mācība – ja nejūties stabils uz visām četrām, tad neriskē, labāk paguli.
Nepieciešamas nervu zāles
Jancim ir ļoti grūti pierast pie pārmaiņām. Pirms diviem gadiem Zablocki pārvācās uz jaunu dzīvokli. Saimnieki katru dienu cītīgi rosījās, istabas pamazām kļuva aizvien tukšākas, un kaķis ļoti pārdzīvoja, ka būs jāpamet uzticamais draugs un siltā gultiņa. Jancis tika iznests pats pēdējais.
Kad dzīvnieks nokļuva jaunajā miteklī, viņš paslēpās. Nalda un Harijs izmisīgi meklēja savu mīluli. Saimnieki ielika trauciņā Janča delikateses – zivis un vistas gaļu. Diemžēl veltīgi – kaķis nenāca ēst. Pagāja divas diennaktis. Nalda jau domāja – varbūt runcis netīšām izmucis pa durvīm.
Kādu dienu saimniece piegāja pie gāzes plīts un sadzirdēja, ka kāds ik pa laikam uzsit pa plīts apakšu. Iespiedies šaurā spraudziņā, tur gulēja Jančuks. Ūsainim kļuva karsti, un viņš sāka kustēties. Nalda zvanīja veterinārārstam, jo nesaprata, ko darīt, kad kaķītis ir pārbijies. Ārsts ieteicis dot cilvēku nervu zāles. Tā arī izdarīts, runcis nomierinājies.
Maijvaboļu mednieks
Darbdienās Jancis mājās paliek viens pats. Vienatnē viņam tīk izstrādāt nedarbus. Siltā laikā balkona durvis paliek vaļā. Ja ir izžauti palagi, runcī mostas īsts mednieka gars. Viņš paslēpjas aiz palaga un veikli noķer kādu putniņu. Kustonis ir nomedījis četrus spārnaiņus, arī balodi. Vasaras siltajās novakarēs Jancis medī maijvaboles, dažas gardi notiesā, bet pārējās novieto istabā.
Garlaicības un skumju mākts, peļu junkurs dažreiz izvanda skapī drēbes, durvīm dīrā mīksto apdari.
Četrkājainais ģimenes mīlulis jau pa lielu gabalu jūt, kad Nalda tuvojas mājām. Viņš apsēžas pie durvīm un gaida. Naldai ar Jancīti ir jāaprunājas, citādi viņš tūlīt apvainojas. Ar Hariju kaķim ir cits rituāls. Runcis pieprasa, lai viņš spēlē paslēpes. Kustonis lien aiz galda un gaida, kad nāks meklēt. Tad viņš priecīgs metas virsū.
Prot pievērst uzmanību
Jancim ēdiens vislabāk garšo saimnieku klātbūtnē. Tad viņš ar mieru notiesāt visu. Pēc maltītēm kaķis pārtop par sportistu – lielā ātrumā skrien pa istabām. Dažkārt enerģijas viņā ir tik daudz, ka Jancis pieprasa, lai spēlētos ar bumbiņu, priecīgs skrien tai pakaļ un atnes atpakaļ Naldai.
Runcim patīk vīriešu darbi. Ja Harijs ir paņēmis darbarīkus un vadus, kaķis tūlīt dodas viņam līdzi. Kādu vakaru, kad saimnieks darbojās pie kontakta, dzīvnieks jutās gudrs un ar ķepu piepalīdzēja.
Jancim tīk nedaudz uzbrūnināt savu kažoku. Skriedams garām avīzēm un žurnāliem, viņš ir ievērojis, ka cilvēki, lai kļūtu brūni, iet uz solāriju. Runcis imitē pats savu solāriju. Ieraugot iedegtu lampu, kaķis paguļas apakšā un sildās tik ilgi, kamēr var izturēt.
Pūkainim ir jauka dzīve, jo saimnieki cenšas izdabāt viņa vēlmēm. «Lai tik pamēģina mani neievērot! Man ir daudz metožu, kā pievērst uzmanību. Domājat, ka nelīdz, ja deviņus kilogramus smags kaķis no rīta uzlec uz vēdera!» tā Jancis.
