Janvāris ir pārbaudījumu laiks gan zivīm, gan makšķerniekiem. Ūdenskrātuvēs ar vāju caurteci trūdošie ūdensaugi patērē daudz skābekļa, zivis sāk slāpt. Šādās vietās vajadzētu urbt papildu āliņģus.
Janvāris ir pārbaudījumu laiks gan zivīm, gan makšķerniekiem. Ūdenskrātuvēs ar vāju caurteci trūdošie ūdensaugi patērē daudz skābekļa, zivis sāk slāpt. Šādās vietās vajadzētu urbt papildu āliņģus.
Iebarošanas īpatnības
Atšķirībā no siltā laika, kad ūdenī ir daudz dažādas augu valsts ēsmas, ziemā zivju ēdienkarte pārsvarā sastāv tikai no dzīvnieku barības. Mazās zvīņaines barojas ar sīkiem vēžveidīgajiem, savukārt lielās pārtiek no barības, ko iespējams atrast gultnes tuvumā. Ihtiologi noskaidrojuši, ka augu valsts barība ziemā sliktāk pārstrādājas, sevišķi zemā gaisa temperatūrā. Bieži vien ziemā makšķernieki iebarošanai izmanto augu valsts ēsmas, taču ar rezultātu ne vienmēr ir apmierināti, jo zivis no tās vairās.
Aprunājoties ar vairākiem pieredzējušiem makšķerniekiem, secināju, ka vēl nav īstas skaidrības, vai zivis piesaista barības smarža vai tas, ka tā lēni krīt lejup.
Siltās ziemas dienās makšķerējot raudas, brekšus vai ruduļus, zivis ir ievērojami aktīvākas. Atliek tikai pievienot smagāku saistvielu (uzbriedinātu mannu), kad tā jau vairs nepildīs savu galveno funkciju un zivju aktivitāte mazināsies. Mājās tīrot noķertās raudas, pārliecināsities, ka to kuņģī nav mannas putraimu. Tātad zivis piesaista vien barības lēna krišana. Tāpēc ziemā ieteicams lietot lēni grimstošu ēsmu, piemēram, sasmalcinātus sausiņus, sauso pienu (nelielās devās), taču vislabāk izmantot sīkos trīsuļodu kāpurus.
Līdz ar ūdens atdzišanu brekšiem, arī raudām zūd interese par augu un dzīvnieku valsts barību. Visticamāk, šādos brīžos zivis barojas ar sīkiem vēžveidīgajiem, ko atrod dažādos ūdens slāņos. Bieži to esmu ievērojis ūdenskrātuvēs, kurās gandrīz nemaz nav trīsuļodu kāpuru.
Nereti baltās zivis aktīvāk ķer trīsžuburīšus, jo tās imitē dažādas zemūdens vaboles, ko brekši uzskata par delikatesēm. Tas, ka dažus metrus virs gultnes tirinās trīsuļodu kāpuri, nav dabiski. Taču, ja virs brekšu vai raudu galvām lēkā nelielas vaboles, zivīm nerodas nekādas aizdomas.
Ietekmē laika apstākļi
Ļoti daudz tiek diskutēts par likumsakarību starp laika apstākļiem un zivju aktivitāti. Zvīņaines jūt visu: vēja virzienu, gaisa temperatūras maiņu, atmosfēras spiedienu un pat mēness fāzes. Kā zivis zem ledus, kurā nav izurbts neviens āliņģis vai tie ir aizsaluši, var noteikt tumsas iestāšanos? Bieži esmu makšķerējis laukos, kur cilvēka kāja uz ledus gandrīz nekad nav sperta. Iepriekšējā dienā centos atrast asaru bariņu, bet āliņģus parasti aizbēru ar sniegu vai apklāju ar finiera loksni.
Nākamajā rītā, tumsiņā, atgriezos uz ezeriņa pie savas “slepenās” vietas, attīrīju āliņģi, ielaidu mormišku. Pieteicās daži skaisti asari. Nolēmu eksperimentēt – ielaidu mormišku, āliņģi aizbēru. Copītes nebija, velti es mormišku tricināju. Apmēram pēc stundas uzausa gaisma, un pat zem aptumšota āliņģa manu mormišku gaidīja asari. Tas liecina, ka zivis jūt gaismas iestāšanos.
Jūt vēja virzienu
Zem ledus zivīm ir svarīgi, no kuras puses pūš vējš, cik tas spēcīgs. Brekši un zandarti jūt mēness fāzes, redz šo spīdekli pie debesīm. Jo stabilāki laika apstākļi, jo zivis un dažādi zemūdens dzīvie organismi ir mierīgāki. Ja rosīgāki ir zemledus kukainīši, arī zivis kļūst manāmi aktīvākas. Kāpēc tieši naktīs lielās zivis ir kustīgākas? Izskaidrojums ir vienkāršs. Naktī sīkie vēžveidīgie sastingst, līdz ar to arī mazās zivtiņas aiziet gulēt. Tās netraucē lielajām zivīm rakņāties pa gultni, neapēd makšķernieku sagatavotas iebarojamās ēsmas bumbas, kurās ir arī zivju delikatese – trīsuļodu kāpuri.
Ihtiologi noskaidrojuši, ka mazās zivtiņas pārsvarā barojas ar ātri kustošos barību, veikli atrod iebarojamo ēsmu un apēd visus kāpurus. Tieši tāpēc naktīs, krietni iebaroti ar trīsuļodu kāpuriem, piesakās lielie brekši.
Izmantojot iebarojamo ēsmu, nedrīkst kļūdīties ar tās sastāvu un barības lietošanas taktiku. Droši vien daudzi zemledus makšķernieki ievērojuši, ka ir dienas un stundas, kad asari un raudas lieliski ķeras tikko urbtā āliņģī bez jebkādas iebarošanas. Atliek iemest nedaudz trīsuļodu kāpuru, copīte var pazust. Tas liecina, ka ēsmas ir par daudz, zivis pieēdās vai arī iebarojamās ēsmas sastāvs dažādu iemeslu dēļ zvīņainēm kļuva aizdomīgs. Tās no šaubīgās vietas devās tālāk. Tāpēc iebarošanu ieteicams sākt, āliņģī iemetot nedaudz kāpuru.
Protams, ir dienas, kad zivis bez iebarošanas par makšķernieka piedāvātiem mānekļiem neizrāda nekādu interesi. Tad jāņem neliela barotava ar trīsuļodu kāpuriem. Ja īsā laikposmā piesakās dažas zivis, tad makšķernieka uzdevums ir noturēt tās zem āliņģa, ik pa laiciņam iemetot šķipsniņu kāpuru vai arī nolaižot minibarotavu ar trīsuļodu kāpuriem.
Pastāv uzskats, ka zivju aktivitāte atkarīga no iebarojamās ēsmas daudzuma un tās sastāva. Jo zivis aktīvākas, jo vairāk nepieciešama iebarojamā ēsma. Makšķerniekam jāatceras, ka nekvalitatīva ēsma var nobiedēt zivis un tās no iebarotās vietas aizpeldēs tālu prom. Ļoti aktīvas zivis labi reaģē uz barības lēnu krišanu (grimšanu). Mazāk kustīgām zvīņainēm apetīti var rosināt, iebarojot tās tikai ar trīsuļodu kāpuriem.
Jo mazāk, jo labāk
Par smaržvielu pievienošanu ēsmai tiek diskutēts. Pieliekot par daudz smaržvielu, var sabojāt mājās pagatavotu lielisku ēsmu. Ziemā ļoti lēni šķīstošai iebarojamai ēsmai tā jāpievieno minimāli. Jo mazāk smaržvielas, jo labāk, tāpēc ka zivīm maņu orgāni ir ievērojami labāk attīstīti nekā cilvēkiem.
Lai rosinātu brekšu un raudu apetīti, pilnīgi pietiek, ja trīs pilienus zemeņu vai “tuttifrutti” aromatizatora atšķaida glāzē ūdens, tad apsmērē ēsmas glabājamo kastīti no iekšpuses.
