Valsts meža dienesta Bauskas virsmežniecības speciālisti 26. martā Līduma kultūras namā mednieku kolektīvu vadītājus informēja par pārmaiņām medību normatīvajos aktos.
Valsts meža dienesta (VMD) Bauskas virsmežniecības speciālisti 26. martā Līduma kultūras namā mednieku kolektīvu vadītājus informēja par pārmaiņām medību normatīvajos aktos.
Pārskats, nevis atskaite
“Bauskas Dzīve” jau skaidrojusi dažus jauninājumus. Šoreiz piedāvājam informāciju, kuru vēl neesam snieguši lasītājiem.
Medību likumā teikts, ka minimālā vienlaidu medību platība stirnai ir 200 hektāru, meža cūkai, briežu govij, briežu teļam – 1000 hektāru, briežu bullim – 2000 hektāru, alnim – 2500 hektāru.
Saskaņā ar jauno Medību likumu nelikumīgas medības ir tās, kurās medī ar pusautomātiskiem vai automātiskiem ieročiem, kuros vienlaikus var ielādēt vairāk par trim patronām vai šaut kārtām, stāstīja VMD Bauskas virsmežzinis Guntars Vāvers.
Medību noteikumos ir norāde, ka medību atskaites vietā ir medību pārskats – dokuments, kurā reģistrē visus medību dalībniekus un to nomedītos dzīvniekus. Medību pārskatā jānorāda medību sākuma, beigu, kā arī pārtraukuma laiki. Noteikumi paredz, ka medībām ar medību rīkiem būs nepieciešama VMD rakstveida sezonas atļauja, alni un staltbriedi atļauts šaut tikai ar medību lodi.
Minētais normatīvais akts nosaka, ka medību iecirkņa plānā jāatspoguļo platību sadalījums. Saņemot mednieku kolektīva iesniegumu un saskaņojumu ar mežniecībām, virsmežzinis ar rīkojumu var noteikt medījamo dzīvnieku uzskaiti, limitu un medību atļauju izsniegšanu vienā mežniecībā, ja medību iecirknis atrodas vairāku mežniecību teritorijā. Medības jāpiesaka visās mežniecībās.
Jāsaņem sezonas karte
G. Vāvers akcentēja svarīgāko saistībā ar mednieku sezonas kartēm un valsts nodevas samaksas kārtību. Sezonas karti izsniedz mežniecībās no 1. aprīļa. Sloku medīšana no 27. marta var notikt vai nu ar veco, nelimitēto atļauju, vai bez tās, piesakot mežniecībā.
Sezonas karti aizpilda tikai tad, ja nomedīts nelimitēts zvērs – gan individuālās, gan dzinējmedībās. Sezonas kartei valsts nodeva – trīs lati (vecuma un izdienas pensionāriem un valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošiem – lats, uzrādot attiecīgo statusu apliecinošu dokumentu un kopiju atstājot mežniecībā). Limitētiem dzīvniekiem valsts nodeva – viens lats (izņemot bebrus, vilkus, lūšus). Valsts nodevu mežniecība neiekasē, tā jāsamaksā bankā. Kolektīvu biedriem vajadzētu apvienoties kopīgai iemaksai.
Jāapmeklē mācības
Svarīgi zināt jaunāko Ministru kabineta “Noteikumos par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību” (Nr. 110). No 2005. gada 1. janvāra, kārtojot eksāmenu mednieka vai medību vadītāja apliecības iegūšanai, iepriekš jāapmeklē attiecīgi 40 un 24 stundas ilgas mācības, par ko tiks izsniegta izziņa. Par mednieka apliecību jāmaksā papildus valsts nodeva – lats. Šogad mednieku eksāmeni notiks pēc vecās kārtības.
VMD Bauskas virsmežniecības jurists Māris Vaitekūns aicināja pievērst uzmanību Ministru kabineta noteikumiem Nr. 111 “Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtība un apmērs”.
Edgars Piķelis, VMD Bauskas virsmežniecības medību inženieris, skaidrojot dzīvnieku uzskaites metodes, uzsvēra, ka mednieku kolektīviem, kuriem ir noslēgti savstarpējie līgumi par limitēto medījamo dzīvnieku sugas aprūpi un medīšanas organizēšanu blakus esošos medību iecirkņos, medījamo dzīvnieku uzskaite jāveic kopīgi, lai novērstu dubultuzskaiti. Viņš arī aicināja mednieku kolektīvus stāties Latvijas Mednieku asociācijā, kura aizstāv mednieku intereses. Tās kopsapulce notiks 23. aprīlī Rīgā.
