Meža dienas Valsts meža dienestā ir sākušās. Tā informē VMD Komunikācijas daļas vadītāja Aiga Grasmane. Tradicionāli mežniecības pasākumu organizēšanā sadarbosies ar skolām un pašvaldībām.
Meža dienas Valsts meža dienestā (VMD) ir sākušās. Tā informē VMD Komunikācijas daļas vadītāja Aiga Grasmane. Tradicionāli mežniecības pasākumu organizēšanā sadarbosies ar skolām un pašvaldībām.
Mūspusē pirmie Meža dienu pasākumi būs 21. aprīlī Bauskas mežniecības teritorijā Viesturu pagastā. Tā liecina Zemgales virsmežniecības sniegtie dati. Tad sekos projektu nedēļa Vecumnieku vidusskolā, kas noslēgsies ar sakopšanas talkām atpūtas vietās pie Staņķa un Vecumnieku ezera. Savukārt maijā Iecavas mežniecībā kopā ar Iecavas vidusskolu paredzēts apstādīt cirsmu valsts mežā. Zemgales virsmežniecības pārvaldē iecerēta piemiņas birzs stādīšana Vilces pagastā ar Dobeles, Bauskas, Jelgavas rajona pašvaldību vadītāju piedalīšanos.
VMD aicina gan mežu īpašniekus, gan īpaši skolēnus pievērst uzmanību mežam un saskatīt vērtības tajā. Šogad Meža dienu laikā tiks sākts projekts “Mūsu meža mantinieki”. Tas būs domāts skolēniem, lai viņi labāk izprastu un apzinātos meža nozīmi un tā ilglaicību.
Arī šopavasar VMD aicinās mežu īpašniekus uz semināriem par zaļās rotas atjaunošanas un kopšanas jautājumiem. Tajos informēs par veicamiem darbiem, kā arī šīgada aktualitātēm šajā un citās meža apsaimniekošanas jomās. Semināri plānoti katrā mežniecībā. Īpaši aicināti tie, kuru īpašumos aktuāla meža atjaunošana. Par semināriem var interesēties mežniecībās vai zvanot virsmežniecību konsultantiem.
Par Meža dienu aizsācēju var uzskatīt Varakļānu mežzini P. Purvīti. Viņš 1928. gadā ierosināja sabiedrisko ēku apstādīšanas talku. Pavisam drīz radās mežziņa P. Purvīša sekotāji Strenčos un Bebrenē. Pēc gada meža darbinieku biedrības kopsapulce nolēma Meža dienas rīkot visā Latvijā ar priekšlasījumiem, praktiskiem meža sēšanas, stādīšanas un kopšanas darbiem, ar meža kultūru un mežaudžu apskati. Sabiedrība tika aicināta saudzēt un cienīt mežu. Trīsdesmitajos gados Meža dienās aktīvi piedalījās ne tikai profesionāļi un interesenti, bet arī skolēni, armija, sabiedriskas organizācijas. Pasākumu galvenais mērķis bija radīt sabiedrības izpratni par mežu kā nacionālu vērtību, uzsverot nepieciešamību to attīstīt kvalitatīvi, ne tikai kvantitatīvi.
1931. gadā Meža dienās sāka vairākus gadus ilgušo Ložmetējkalna stādījumu veidošanu. 1932. gada Meža dienās tika iestādīta ķiršu aleja gar autoceļu no Lietuvas robežas līdz Ventspilij. Trīsdesmitajos gados Meža dienās iesaistīto cilvēku skaits no 30 000 pieauga līdz 256 000. Tika apzaļumoti vairāk nekā 5500 objektu, neskaitot apmežotos izcirtumus un meža audzēšanai paredzētas zemes. Padomju laikos Meža dienām bija cits skanējums. Par Meža dienu atdzimšanu var uzlūkot 1995. gadu, kad Jūrmalas virsmežniecībā mežu platību atjaunošanā piedalījās toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ķekavas skolēni.
