Muzeja un skolu sadarbība nav nekas īpaši jauns, taču dažādos laikos un vietās tās izpausmes veidi ir bijuši atšķirīgi.
Muzeja un skolu sadarbība nav nekas īpaši jauns, taču dažādos laikos un vietās tās izpausmes veidi ir bijuši atšķirīgi. Līdz šim parastākais veids skolu un muzeju sadarbībā ir bijis muzeja apmeklējums skolēniem ar klases audzinātāju priekšgalā, lai ar vai bez gida palīdzības aplūkotu muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādes. Vairāku paaudžu bērni ir pieradināti muzejā neko ar rokām neaiztikt.
Kas varētu būt jauns šajā nozarē? Tagad, paplašinoties sakariem un pieredzes apmaiņai ar citiem pasaules reģioniem, varam pārņemt noderīgāko, lai veicinātu muzeja sadarbību ar plašāku sabiedrību, īpaši jauno paaudzi. Man ir bijusi iespēja plašāk iepazīties ar daudzu Rietumeiropas muzeju pieredzi muzejpedagoģijas nozarē. Nākas secināt, ka pie mums šī nozare netiek pienācīgi izmantota, varētu pat teikt, ka tā vēl atrodas «bērna autiņos». Tālab tas parāda virzienu, kurā turpmāk varētu darboties arī Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs, lai pilnveidotu muzeja un skolu sadarbību.
Rietumvalstu muzejos strādā muzejpedagogi, kuri piedāvā skolām mācību stundu norisi muzejā par konkrētām tēmām. Nodarbībā vēsturē, kas saistīta ar akmens laikmetu, skolēnus varētu iepazīstināt ar muzeja fondu materiāliem, neliedzot viņiem iespēju senlietas aptaustīt. Tikpat labi šādas mācību stundas ietvaros varētu nodarboties ar krama gabala kopīgu skaldīšanu, mēģinot izgatavot seno laiku darbarīkus un tādējādi iztēloties tā laika cilvēku dzīvi. Varētu ļaut skolēniem darboties ar vairākus gadu tūkstošus vecu graudberzi, lai no saujas graudu iegūtu miltus. Šie ir tikai daži piemēri, bet iespējas piedāvāt kaut ko jaunu vēstures apgūšanā ir visai plašas. Protams, ka līdzīgā veidā varētu mācīt arī kultūras vēsturi, novadmācību un citus mācību priekšmetus. Īpaši liela nozīme muzejam mūsdienās varētu būt nacionālās pašapziņas veidošanā jauniešiem, jo tās trūkums pašlaik ir ļoti jūtams.
Turpmāk Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja speciālisti ir gatavi sadarboties ar skolām šajā virzienā, vēl tikai jāiekārto atsevišķa telpa šādām nodarbībām. To turpmāk varētu izmantot arī kā lasītavu plašākai sabiedrībai, jo muzeja rīcībā ir visai plaša zinātniska satura bibliotēka, kura diemžēl līdz šim ir maz izmantota.
Saistībā ar jaunajām sadarbības iespējām Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs varētu slēgt līgumus ar rajona skolām vai pašvaldībām, lai, samaksājot noteiktu naudas summu, kādas skolas audzēkņi kopā ar skolotājiem varētu mūsu muzeju apmeklēt bez maksas visa mācību gada garumā. Manuprāt, tas skolām būtu izdevīgi, jo muzejā tagad katru mēnesi ir skatāmas vidēji divas jaunas izstādes. Tādējādi muzeju varētu apmeklēt daudz biežāk, un tas neprasītu klašu audzinātājiem katru reizi iekasēt vajadzīgo naudas summu no skolēniem.
Pašlaik skolām saistoša varētu būt izstāde «Daugava pirms un pēc spēkstacijām», ko varētu saistīt ar ģeogrāfijas, dabas mācības, bioloģijas, ekoloģijas, vēstures un kultūras vēstures mācību stundu. Izstādes pēdējā dienā, rīt, 15. septembrī, plkst. 13 Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā plašāku informāciju par to sniegs Dabas muzeja speciāliste Digna Pilāte. Laipni lūdzam visus interesentus apmeklēt šo sarīkojumu! Kā efektīvs palīglīdzeklis Latvijas vēstures apguvei varētu noderēt no 10. septembra atvērtā izstāde par Zemgales pilskalniem, kurā aplūkojamas daudzas arheoloģiskajos izrakumos iegūtās senlietas. Arī turpmāk gaidāmas interesantas izstādes, par kurām informēsim citreiz.
R. ĀBELNIEKS, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja galvenais vēstures speciālists
