Pēc divdesmit sešām dienām Everitai Seļivanovai paliks deviņpadsmit gadu.
Pēc divdesmit sešām dienām Everitai Seļivanovai paliks deviņpadsmit gadu. Pašlaik viņa ir vasaras brīvdienās, ko pavada Bauskā kopā ar ģimeni, kaķi Pelēci un kāmi Maksīti.
Jau rudenī Everita dosies atpakaļ uz Rīgu, kur pēc Bauskas 2. vidusskolas beigšanas turpina mācības Rīgas Tirdzniecības tehnikumā. Pēc gada viņa būs ieguvusi uzņēmējdarbības grāmatvedes specialitāti. Mācoties vidusskolā, Everitai patikušas latviešu valodas stundas, arī ar kaimiņu meitenēm viņa vienmēr sarunājusies latviski, un valoda nekādas grūtības nav sagādājusi. Interesanta likusies arī vācu valoda.
Everita atzina: «Pēc vidusskolas beigšanas man nebija īstas skaidrības, kur mācīties tālāk. Izvēlējos Rīgas Tirdzniecības tehnikumu. Tagad to nenožēloju. Skolā apgūstu datorzinības, tirgzinības, vadību, vācu valodu, ekonomiku, psiholoģiju, darba aizsardzību. Četras reizes nedēļā notiek grāmatvedības nodarbības.
Mācību laiks ir no pusdeviņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā. Stingri tiek kontrolēti kavējumi – pieļaujamas ir nokavētas piecas minūtes pirmdienās. Pārējās nedēļas dienas dzīvojam kopmītnē, tāpēc skolā jāierodas laikā. Šogad vienu mēnesi pavadīju praksē. Bija jāizveido uzņēmums, jāaprēķina darbinieku algas, jāsūta komandējumos un atvaļinājumos, jāaprēķina firmas pamatkapitāls un jārūpējas par preču piegādi un samaksu. Tas viss bija jāpaveic, strādājot ar trijām grāmatvedības datorprogrammām. Zinu, ka grāmatvedes darbs ir sarežģīts – pat mazākā kļūda aprēķinos nav pieļaujama.
Pēc tehnikuma beigšanas mācību iestādes vadība palīdz atrast darbu. Es vēlētos strādāt valsts dienestā, jo liekas, ka tas garantē lielāku darba drošību. Privātfirma var bankrotēt un tad atrast jaunu darbavietu būtu grūti. Ja pietiks naudas, tad studēšu universitātē.»
Everita priecājas par jaunajiem paziņām, ko ieguvusi mācību laikā. Tomēr viņa atzīst, ka Rīgas skolasbiedrus vēl nav iepazinusi tik labi, lai varētu viņus saukt par draugiem.
