Izstrādāts un nodots apspriešanai balneoloģiski rekreatīvā dabas lieguma projekts, kurā ietverts Skaistkalnes, Stelpes un Bārbeles pagasts.
Izstrādāts un nodots apspriešanai balneoloģiski rekreatīvā dabas lieguma projekts, kurā ietverts Skaistkalnes, Stelpes un Bārbeles pagasts. Projekta autors – Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas vadītājs Ēriks Klīvs.
Noraida ģipšakmens karjera būves projektu
Skaistkalnē 1988. gadā bija paredzēts uzsākt ģipšakmens ieguves karjera būvi. Ģeoloģijas un vides aizsardzības speciālisti tādu iedomu nosauca par absurdu, jo nebija veikti nopietni pētījumi un ņemts vērā reģiona hidroģeoloģisko un ekoloģisko savdabīgo faktoru kopums.
Vietējā sabiedrība izrādīja milzīgu saliedētību un kopā ar zinātniekiem pauda vētrainu protestu. Starp citu, ģipšakmens karjera ieguves modeli kāds Maskavas institūts izstrādāja pēc Latvijas PSR Būvmateriālu rūpniecības ministrijas pasūtījuma. Ja mūsu rajona iedzīvotāju un amatpersonu nostāja būtu piekāpīgāka, tad Skaistkalni pašlaik «rotātu» padomju laika izputējušās rūpniecības monstrs, bet bezdarbnieku pulkam pievienotos ap 200 cilvēku. Sākotnēji bija paredzēts šāds ražotnē strādājošo skaits. Neglābjami tiktu izpostīta vide, taču nav iespējams prognozēt, kādas sekas ģipšakmens rūpnīcas darbība atstātu uz specifisko hidroģeoloģisko situāciju.
Jau 1988. gadā zinātniece Ludmila Kartunova skaidroja, ka Skaistkalnes reģions ir īpaši aizsargājama vieta, kur būtu nepieciešams izveidot ģeomorfoloģisko liegumu. Viņa uzsvēra, ka sērūdens unikālās atradnes jāizmanto ārstniecībai. Vairāki speciālisti, arī pazīstamais biologs Pēteris Cimdiņš, aicināja novērtēt Skaistkalnes kā rekreācijas zonas acīmredzamās priekšrocības.
Izveidos vienotu saimniekošanas sistēmu
Pirms desmit gadiem izteiktās vīzijas kļuvušas par realitāti. Ērika Klīva projekts paredz dabas lieguma aizsardzības sistēmu orientēt uz daudzveidīgo vides un kultūrvēstures objektu saglabāšanu. Liegumzonā Skaistkalne – Bārbele – Stelpe ap 50 procentu teritorijas aizņem mazpārveidoti meži un krūmāji. Lauksaimniecībā izmantojamai zemei ir samērā neliela vērtība. Vēl nav noteiktas lieguma precīzas robežas, tomēr skaidrs, ka reģionā tiks ierobežota mežsaimnieciskā darbība un lauksaimniecības zemes izmantošana. Liegumā būs noteiktas vairākas zonas ar atšķirīgiem apsaimniekošanas noteikumiem .
Balneoloģiski rekreatīvā kompleksa izveidošanas svarīgs ieguvums būs vienotu apsaimniekošanas sistēmas noteikumu nodrošināšana visai teritorijai. Pašlaik dabas un kultūrvēstures objekti pieder vairākām pašvaldībām vai atrodas privātīpašnieku teritorijā. Tālab nav iespējams nodrošināt vienotu un kvalitatīvi līdzvērtīgu to sakārtošanu. Pēc lieguma nodibināšanas darbu organizēšanu uzņemsies objekta administrācija.
