Vientuļa pie koka pieslieta adreses plāksnīte – Krasta iela 15, ķieģeļu lauskas, apsūbējušu akmeņu mūris tagad slejas pilsētas pludmales agrākā simbola – vasaras kafejnīcas «Sarkanie jumti» – vietā.Februārī Bauskas pašvaldība izskaitļoja, ka laikazoba skarto būvi atjaunot nav vērts. Vietvara ar uzņēmējdarbību nodarboties nedrīkst, neatradās arī neviena cita entuziasta, kas šo vietu vēlētos atjaunot un attīstīt. Tālab «Sarkanie jumti» aizslaucīti Bauskas vēstures mēslainē. Brīvajā laukumā ierīkošot stāvlaukumu pilsētas stadiona apmeklētāju vajadzībām. Pieļauju, ka siltajā sezonā to izmantos Mūsas upē veldzēties gribētāji.Atpūtniekiem tagad palikusi vien par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem iekārtotā atpūtas vieta Mūsas krastā. Pilsētnieku un viesu rīcībā ir divas koka sirdsmājiņas, trīs galdi un deviņi soli. Šajā pavasarī tos galvenokārt aizņem jaunieši ar alus vai kādu citu grādīgo pudelēm rokās. Pa reizei tur esmu manījusi ģimenes ar mazuļiem, kas šo stūrīti atzinuši par labu nelielam pilsētnieku piknikam. Jāmin gan, ka saimēm palaimējies atrast laisvu mirkli, kad jaunie nebija okupējuši visu teritoriju. Kur likties pārējiem?Siltajās dienās novēroju, ka vidējā un vecākā paaudze sev vietu ir atraduši. Satupuši vai atbalstījušies uz upmalas ainavā izkaisīto pelēko akmeņu mugurām, sievas un vīri malkoja grādīgos un cienājās ar līdzpaņemtajām uzkodām. Varbūt drīzumā ainavā parādīsies grili, desiņas un punša trauki. Tad varēs droši uzsaukt tostu par labajiem vecajiem laikiem, kad šeit gaisā virmoja svaigu biezpienmaizīšu, šašlika un rasola aromāts. Stingajam pelēkajam akmenim tad arī varēs uzticēt bēdu, ka nekas cits kā lielveikali vai stāvlaukumi šajā pilsētā nevienam nav vajadzīgs.
