Jauni cilvēki var iekarot savu vietu darba tirgū un gūt panākumus Latvijā, tikai jānovērtē savas ambīcijas. Jauniešiem Latvijā atrast darbu ir ļoti viegli, bet te gan rodas jautājums par viņu gaidīto, proti, bieži vien jaunieši vēlas saņemt daudz vairāk, nekā darba devējs ir gatavs maksāt. Šeit jārunā par kompromisu – jauniešiem jānovērtē savas ambīcijas, un darba devējiem jāsaprot, ka par minimālo algu nevar izdzīvot, arī jaunieši ne.
Jāpierāda sevi
Pastāv uzskats, ka jaunieši uzreiz vēlas augstu amatu un labu samaksu, taču vispārināt nevar. Ikvienam jaunietim, sākot darba gaitas, vispirms ir jāpierāda sevi, tikai tad var kāpināt ambīcijas. Taču sevis pierādīšanas posms nedrīkst ievilkties garumā – jaunietis nebūs ieinteresēts tērēt laiku un enerģiju tāda darba devēja labā, kurš to nenovērtē. Jauniešiem bieži vien daudz svarīgākas ir izaugsmes iespējas, nevis liela alga – viņiem nozīmīgi apzināties, ka būs iespēja augt gan profesionāli, gan atalgojuma ziņā. Tā būs lieliska motivācija strādāt ar pilnu atdevi.
Statistika liecina, ka Latvijā ir augsts jauniešu bezdarbs, un situācijai ir vairāki iemesli, piemēram, daļa jauniešu ir gana slinki. Es nenāku no turīgas ģimenes un no bērnu dienām apzinos – viss jāsasniedz un jānopelna pašam. Taču ir jaunieši, kuriem vecāki spēj nodrošināt drošības spilvenu finansiālā jomā, un tas mazina viņu motivāciju meklēt darbu un strādāt.
Nereti gadās negodprātīgi darba devēji, kuri izmanto jauniešu darbu. Kad šajā jomā tiks panākts līdzsvars, tad arī jauniešu bezdarba līmenis samazināsies.
Nemest plinti krūmos
Tie, kuri patiešām vēlas strādāt, ies un darīs. Ja būšu spiests, strādāšu jebkuru darbu, taču esmu priecīgs, ka varu izvēlēties. Nav tiesa, ka Latvijā nav darba! Jā, ir mazpilsētas, kurās ir maz darba vietu, taču nevajag apgalvot, ka Rīgā nevar atrast darbu. Piekrītu, ka liela daļa darbu nav nekāda zelta bedre, taču nopelnīt var.
Ir vairākas kļūdas, ko jaunieši pieļauj, sākot darba meklējumus, to saku no savas pieredzes. Pirmkārt, ir jāsaprot, katra darba intervija ir pārbaudījums pašam. Reizēm ir vērtīgi aiziet uz darba interviju tāpēc, lai trenētu sevi, lai iemācītos pasniegt sevi, komunicēt ar nepazīstamiem cilvēkiem u. tml. Pēc katras darba intervijas ieteiktu konstruktīvi novērtēt notikušo, veselīgi pakritizēt sevi, apzināties, kas pateikts pareizi, kas samisējās, lai nākamajā reizē kļūdas vairs neatkārtotu. Iespējams, nākamā būs perfekta intervija, kuras rezultātā iegūsi savu sapņu darbu.
Nevajag pēc pirmās neveiksmes mest plinti krūmos, nevajag apstāties, jāturpina iet un stāstīt par sevi. Nekas dzīvē nenotiek viegli un uzreiz, bet neveiksmes un kļūdas veido pieredzi.
Gatavi kompromisiem
Vēl viens ieteikums jauniešiem, kuri meklē darbu, – esiet gatavi kompromisiem! Iespējams, ka pēc darba intervijas ir palicis labs iespaids par darbavietu vai darba devēju, taču neapmierina atalgojums, bet nevajadzētu uzreiz atteikties, bet mēģināt vienoties par izaugsmes iespējām, par iespējamu atalgojuma uzlabojumu nākotnē vai citām priekšrocībām. Nevajadzētu kategoriski palikt pie saviem nosacījumiem, bet meklēt kompromisu ar darba devēju.
Jauniešiem ir skaidri jāpauž viedoklis par darba devēja nosacījumiem, jābūt gatavam pierādīt sevi. Motivācijai jābūt abpusējai – lai darbinieks vēlētos strādāt labāk un darba devējs gribētu labāk atalgot darbinieku.
Vēlme tikt atalgotam atbilstīgi savām spējām nav iedomība vai kaprīze, tā ir normāla parādība. Ja jau darba intervijā ir skaidrs, ka darba devējs nākotnē nepieļauj nekādas izaugsmes iespējas, potenciālajam darbiniekam ir vērts aizdomāties, vai viņš vēlas te strādāt.
Ir priekšrocības
Mūsdienu jaunieši ir ļoti atvērti, viņi domā ārpus rāmjiem un citādi raugās uz pasauli. Jaunieši ir atvērti visam jaunajam, inovatīvām tehnoloģijām, valodām.
Darba devējus aicinātu apzināties, ka jauniešos ir jāinvestē. Ja jaunietis izrāda vēlmi augt un mācīties, viņu atbalstot, uzņēmējs investē savā uzņēmumā. Pats vērtīgākais resurss ikvienā biznesā ir motivēts darbinieks. Ja darbinieks būs novērtēts, viņš strādās ar pilnu atdevi, mācīsies, papildinās zināšanas un pieredzi, radot vēl lielāku pienesumu uzņēmumam. Tiesa, pastāv risks, ka jaunietis aizies pie cita darba devēja, taču, ja viņu atbilstīgi novērtēs, viņš gribēs palikt uzņēmumā.
