Pirmssvētku nedēļā Uzvaras vidusskolā notika konkurss par Latvijas vēsturi. Tajā piedalījās 22 rajona skolu komandas.
Pirmssvētku nedēļā Uzvaras vidusskolā notika konkurss par Latvijas vēsturi. Tajā piedalījās 22 rajona skolu komandas. Vēstures skolotāju rajona metodiskās apvienības vadītāja Ligita Būmeistare stāsta, ka jauniešiem vajadzējis atbildēt uz jautājumiem par notikumiem Latvijā 1918. gada rudenī, mūsu valsts prezidentiem, neatkarības atjaunošanu, kā arī par Latvijas Republikas svētkiem un atceres dienām.
Komandas pildīja arī radošos uzdevumus. Tajos vajadzēja veidot ilustratīvo materiālu par to, kādu skolēni iedomājas Latvijas tēlu pasaulē. Radošajos uzdevumos augstāko vērtējumu ieguva Stelpes pamatskolas, arī Bauskas 1. vidusskolas un pilsētas pamatskolas audzēkņi. Savukārt komandu kopvērtējumā uzvarēja Skaistkalnes vidusskolas 7. – 8. klašu audzēkņi, trešajā vietā atstājot Pilsrundāles vidusskolas un ceturtajā vietā Iecavas internātpamatskolas skolēnus.
“Bauskas Dzīve” uz nelielu sarunu aicināja otrās vietas ieguvējus, Uzvaras vidusskolas 8. klases audzēkņus Aivu Leimonti, Kristīni Kāknēnu, Jāni Lietavieti un Artūru Danišu. Skolēni atzina, ka konkursam sagatavoties nav bijis īpaši grūti. Palīdzējusi pedagoģe, daudz materiālu izdevies atrast internetā. “Man bija interesanti uzzināt ko jaunu par Latvijas vēsturi. Stundās to visu mēs nemaz nepārrunājam,” skaidro Kristīne.
Jaunieši vienoti atzina, ka mūsu valstij ir ļoti daudz kas, ar ko lepoties. Tie ir gan sportisti, mūziķi, gan kultūras tradīcijas, daba. “Biju Vācijā, nu varu salīdzināt un teikt, ka Latvijā daba ir bagātīgāka un daudzveidīgāka,” secina Jānis.
Pretrunīgāki bija skolēnu viedokļi, spriežot par jauniešu ieguldījumu savas valsts attīstībā. Aiva uzskata, ka ir daudz jāmācās, tad dzīve gan pašai, gan citiem kļūs labāka. Līdzīgās domās ir arī Kristīne Kāknēna, piebilstot, ka jauniešiem jābūt vēl aktīvākiem. Piedaloties dažādos pasākumos, arī tādā konkursā kā šis, iespējams kļūt zinošākiem, sadraudzēties ar citiem bērniem.
Nākotnē ne tik rožaini raugās Artūrs Danišs. “Kad izaugšu liels, iespējams, braukšu strādāt uz ārzemēm. Tur ir lielākas iespējas, salīdzinot ar Latviju pašlaik,” spriež zēns.
Tomēr sarunas noslēgumā jaunieši vienojās cerīgai Latvijas nākotnes vīzijai. Varbūt pēc gadiem pieciem mūsu zemē dzīve būs tik laba, ka projām braukt nevienam negribēsies.
