Rīt, 28. februārī, būs divi mēneši, kopš Bauskas rajona mežu kontrole pārgājusi apvienotās Zemgales virsmežniecības ziņā.
Rīt, 28. februārī, būs divi mēneši, kopš Bauskas rajona mežu kontrole pārgājusi apvienotās Zemgales virsmežniecības ziņā.
“Bauskas Dzīve” jau informēja, ka jaunveidotās virsmežniecības centrs atrodas Jelgavā. Bijušais Bauskas virsmežzinis Guntars Vāvers ir iecelts par Zemgales virsmežziņa vietnieku. Publicējam viņa komentāru par speciālistu darbu jaunajā struktūrā.
Strādā trīs mežniecības
G. Vāvers skaidro: “Jau no paša sākuma tika izanalizēta katras virsmežniecības iepriekšējā darbība un katrā jautājumā veidota vienota nostāja, lai tā atbilstu likumdošanai un būtu maksimāli ērta virsmežniecības klientiem. Janvārī, piedaloties apspriešanā visiem virsmežniecības darbiniekiem, tapa virsmežniecības mēroga raksti vienotas procedūras ieviešanā un izpratnē meža inventarizācijas lietu pieņemšanā un medību iecirkņu kontrolē.
Kāds vērtējums, iekļaujoties jaunajā darbā? Pēc reorganizācijas Bauskas rajonā palikušās trīs mežniecības – Iecavas, Vecumnieku un Bauskas – veiksmīgi tiek galā ar pamatdarbiem. Tie ir: ciršanas apliecinājumu izsniegšana, pārskatu pieņemšana par veiktajiem darbiem īpašnieku mežos 2005. gadā, medību kontrole un citi. Papildu darba slodze ir ekoloģei Andai Šmiukšei, kuras pārziņā tagad trīs rajonu aizsargājamie meži, jaunu mikroliegumu un citu aizsargājamo objektu veidošana un jau iepriekš izveidoto aktualizēšana. Darbi jau ir saplānoti tālākai nākotnei. Rūpīgi pārdomājot to apjomu, šajā sfērā papildus būtu vajadzīgs speciālists, kas strādātu pusi vai pat pilnu slodzi. Arī juristam Mārim Vaitekūnam sakarā ar trīs rajonu apvienošanu darba ir ļoti daudz.
Ir daži darījumi, kad dokumenti jākārto Jelgavā un tādējādi varētu Bauskas rajona iedzīvotājiem radīt neērtības, vai nu braucot, vai sūtot vēstuli uz kaimiņrajona pilsētu. Tas jādara šādos gadījumos: meža zemes transformācija (2005. gadā Bauskas rajonā pieci darījumi), jauno mednieku, medību vadītāju un ārvalstu mednieku apliecību saņemšana, kā arī dažādas sūdzības un iesniegumi.”
Jāaktualizē aizsargjosla
Meža funkcijas ir dažādas. Zemgales virsmežniecības ekoloģe Anda Šmiukše uzsver, ka ļoti svarīgi saglabāt zaļo zonu pilsētu tuvumā. Bauskai vēsturiski tas ir bijis Vecsaules sils, kur viena daļa platības atrodas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” valdījumā, un šī teritorija arī kalpo par pilsētas aizsargjoslu. Tādas aizsargjoslas ap pilsētām tiek noteiktas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi. Aizsargjoslā ap pilsētu ir aizliegta kailcirte, kā arī nedrīkst izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, kokmateriālu un citu materiālu glabātavas un atkritumu izgāztuves.
Saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumu Nr. 63 “Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika” 12. punktu, joprojām ir spēkā un tiek saglabāta Bauskas pilsētas vecā aizsargjosla (zaļās zonas meža parki) Vecsaules silā. Taču, ievērojot grozījumus likumdošanā, Bauskas Domei ir jāpieņem lēmums par šo aizsargjoslu un jānoslēdz līgums ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts meži”, Zemgales virsmežniecību un Vecsaules pagastu. Šis process nevirzās tik aktīvi, kā to vēlētos Valsts meža dienests.
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” valdījumā esošajos Vidusdaugavas mežsaimniecības Bauskas iecirkņa 114. – 119. kvartālos, kas ar aizsardzības pazīmi ir reģistrēti Meža valsts reģistrā, pēdējos gados ir organizēti kopšanas darbi. Tajos iesaistīta arī skolu jaunatne.
