Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja 2017. gada valsts budžetu, kas paredz ievērojamu ieņēmumu pieaugumu – tie plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, par 664 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā.
Valdības optimisms izraisījis sašutumu uzņēmēju vidū. «Viss liecina, ka nākamgad sāksies iekšējā tirgus pieprasījuma krīze. Problēmas ir arī lielāko Eiropas valstu ekonomikai. Nākamais gads jāvērtē nevis optimistiski, bet gan ļoti piesardzīgi,» pauž baušķenieks, SIA «GEKA» valdes priekšsēdētājs Gūrijs Bulle.
Tirgus sarūk
Nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu pieaugums plānots gandrīz deviņu procentu apmērā. Ekonomikas izaugsme 2017. gadā plānota 3,5 procentu apmērā, vidējās algas pieaugums – 4,2 procenti.
«Budžets ir par daudz optimistisks,» G. Bullem piekrīt Indulis Pētersons, SIA «Iveta» valdes priekšsēdētājs un uzņēmēju kluba «Baus-
ka ‘97» prezidents. G. Bulle uzsver, ka Latvijā nākamgad var būt daudz ekonomisku problēmu, kas saistītas ar citām valstīm. Nav skaidrs, kā notiks sadarbība ar Lielbritāniju, kura turpinās īstenot «Brexit» procesu – atdalīšanos no Eiropas Savienības. «Esmu ticies ar kolēģiem Nīderlandē un Itālijā, arī viņi ir pamanījuši, ka tirgus sarūk. Krīze sākas arī Ķīnā, un preces no šīs valsts sadārdzinās,» situāciju apraksta G. Bulle.
Jau šogad nepiepildījās Finanšu ministrijas ekonomikas attīstības prognoze – gaidīto trīs procentu vietā valsts ekonomikas izaugsmi vērtē 2,5 procentu apmērā. Vienīgais, kas pārsniedza gaidīto, – vidējā alga pieauga nevis līdz 848, bet gan 863 eiro. Uzņēmēji atgādina, ka ekonomikā nenotiek nepārtraukta augšupeja, gaidāmas arī lejupslīdes, un nav manāms, ka valdība tam būtu gatava.
«Baidos, ka nākamgad ekonomika samazināsies par vairākiem procentiem. Mēs nevaram būt atrauti no problēmām, kas sagaida Vācijas, Beļģijas un Francijas ekonomiku,» vērtē G. Bulle.
Vieglprātīga attieksme
Līdzīgu viedokli pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļi. Viņi sašutuši, ka atkal netiek pārskatīti valsts kopējie izdevumi, bet liktas cerības uz papildu ieņēmumiem, lai gan Latvijas ekonomikas izaugsme paredzama neliela un uzskatāma par stagnējošu.
«Mūs uztrauc vieglprātīgā attieksme, plānojot budžetu, jo ir skaidrs, ka uzņēmēji jau tagad ar grūtībām spēj nomaksāt nodokļus, eksports samazinās, un investīcijas neieplūst. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka daudz atbildīgāk jāpārskata izdevumu sadaļa, atsakoties no visa liekā,» rezumē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš uzsver, ka iedzīvotāju skaits samazinās, bet valsts apetīte pieaug.
Valdība savukārt pievēršot uzmanību nākamā gada budžeta pozitīvajām pusēm. «Var teikt, ka 2017. gada budžets ir drošības budžets ar pāreju uz veselības budžetu, un mēs virzāmies uz to, lai 2018. gadā veselības nozarei atvēlētu vēl lielāku finansējumu,» ar saņemto budžeta projektu apmierināta ir Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
Dzīvo uz parāda
Uzņēmēji uzskata, ka ienākumus plānots palielināt kārtējo reizi pastarpināti uz iedzīvotāju rēķina, paaugstinot uzņēmēju maksājumus valsts budžetā. «Lai kaut viens pasaka – kur parādīsies kāds atvieglojums?» ar rūgtumu balsī vaicā I. Pētersons. Uzņēmēji sāk uzskaitīt, kur nākamgad maksājumi palielināsies.
G. Bulle stāsta, ka pieaugs nodoklis saimnieciskajam transportam, mazam kravas auto tas būs līdz 255 eiro gadā. «Turpinās kases sistēmu un aparātu maiņa, kas šogad uzņēmējiem prasīs papildu izdevumus,» saka I. Pētersons. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji šogad būs spiesti maksāt sociālo nodokli pilnā apmērā, kas pielīdzina viņu nodokļu maksājumus pārējiem uzņēmumiem. Klāt var pielikt pieaugošos maksājumus par elektrību.
Latvija turpinās dzīvot uz parāda – izdevumi plānoti 8,367 miljardu eiro apmērā, kas ir par 301 miljonu vairāk nekā plānotie ieņēmumi. Speciālisti teic, ka situācija atgādina 2008. gadu, ka jau bija skaidrs, ka valsti gaida ekonomiskā krīze, bet valdība turpināja veidot deficīta budžetu, kas nebija sagatavots ieņēmumu kritumam.
