Ja es esmu kaut ko dzīvē sasniedzis, tad tikai pateicoties labiem un sirsnīgiem cilvēkiem.
Ja es esmu kaut ko dzīvē sasniedzis, tad tikai pateicoties labiem un sirsnīgiem cilvēkiem. Šajā garīgās labvēlības pilnajā Adventes laikā vislielāko paldies gribu teikt mammai Staņislavai un tētim Vladimiram, Iecavas internātpamatskolas skolotājai Annai Taurenei. Paldies akciju sabiedrības «Bauskas tirgotājs» vecākajai tirdzniecības administratorei Zaigai Strelčai. Viņa noticēja manām spējām un Saulainē, diplomdarba aizstāvēšanas dienā, uzaicināja mani darbā.
Esmu pateicīgs Latvijas Republikas bijušajam prezidentam Guntim Ulmanim un atklātā sabiedriskā fonda «Prezidenta Gunta Ulmaņa fonds» valdes priekšsēdētājam Olafam Pulkam. Ar viņu atbalstu varu īstenot projektu «Viena pasaule – viena cerība».
Visiem labajiem cilvēkiem lai tiek gabaliņš no paša ceptās tortes!
Jānis Gogoļevs
***
Uzzināju, ka tiek veidots projekts «Viena pasaule – viena cerība». Tu esi tā autors. Pastāsti par to plašāk!
– Pašlaik tiek vākta informācija ieceres realizācijai. Drīz darbu sāks Latvijas Televīzijas labdarības projekta «Viena pasaule – viena cerība» birojs. Vēlamies piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem iespēju pārliecināties, ka ir cilvēki, kuriem interesē ne tikai tās personas, kuras regulāri gozējas žurnāla «Privātā Dzīve» lappusēs. Projekta ietvaros palīdzēsim atraisīt sociāli mazaizsargāto cilvēku pašapziņu un pozitīvu pasaules uztveri. Vēlamies apzināt un apmeklēt pēc iespējas vairāk iestāžu, kurās dzīvo bāreņi, vientuļie, smagi slimie, bēgļi. Gribam veikt socioloģiskās aptaujas, dot iespēju vadītājiem stāstīt par savas iestādes pašreizējo situāciju, problēmām, primārajām vajadzībām, kas atvieglotu iemītnieku dzīvi un personāla darbu.
Tu lieto vārdu «mēs». Kas jūs esat?
– «Prezidenta Gunta Ulmaņa fonds» sadarbībā ar neatkarīgo autoru grupu «Hansa media». Raidījumu režisors būs Roberts Rubīns, vadīšu es un asistente Kristīne Brūvere. Raidījumi tiks sadalīti mēneša ciklos. Trīs no tiem veltīsim konkrētām iestādēm: bērnunamiem, patversmēm, cietumiem, veco ļaužu namiem. Ceturtais raidījums būs diskusija studijā.
Tev ir tikai 20 gadu, bet tu centies īstenot tik apjomīgu projektu. Kā tas sākās un kāda ir tava pieredze?
– Tā ir mana ideja. Es esmu iecerējis savu dzīvi veltīt sabiedrības labā. Esmu sapratis, ka dzīvē ļoti daudz var sasniegt tikai ar neatlaidību, apzinātu iešanu uz mērķi un vēl – ar smaidu. Ir jāiet un sevi jāpiedāvā. Tā es darīju, zvanīju vairākām iestādēm un teicu, ka vēlos strādāt, realizēt kādu interesantu projektu. Apmēram pēc mēneša Rīgas Domē mani aicināja uz pārrunām. Lai sasniegtu iecerēto, ir daudz jālasa, jāmācās, jātiekas ar cilvēkiem. Bet vislabāko pieredzi dod pati dzīve.
Vai tu nāc no lielas ģimenes?
– Jā, man ir divas māsas un divi brāļi, es esmu jaunākais. Varbūt nedaudz lutināts, tomēr noteikti stingri un kārtīgi audzināts. Īpaši mīļa man ir vecākā māsa Ineta. Viņa visvairāk mani auklēja, spēlējās, skoloja dažādām gudrām un interesantām lietām. Mācījos internātskolā, mājās braucu tikai nedēļas nogalē. Bija reizes, kad ļoti gribējās pie mammas. Savus bērnus internātskolā noteikti nelaidīšu.
Cik tev pašam būs bērnu?
– Pagaidi, tūlīt pateikšu – trīs.
Kā tu to tik precīzi zini?
– Pēc grumbām pierē. Es kaut kur to uzzināju, ka tā varot noteikt. Nu, savelc tu pieri grumbās. Viena, un cik tev ir bērnu?
Patiešām – viens. Vai tu esi māņticīgs?
– Es daudz kam ticu, piemēram, melniem kaķiem.
Vai tu tici Dievam?
– Dievam manā dzīvē ir liela nozīme. Viņš man ir daudzas reizes palīdzējis. Gribētu visiem ieteikt vairāk pievērsties Dievam. Es katru vakaru pirms gulētiešanas noskaitu lūgšanu.
Vai ir kaut kas tāds, ko tu neproti?
– Es slikti orientējos tehnikā. Automašīnu vadīt māku, gan jau prastu arī riepu apmainīt, bet motorā iekšā jau nu noteikti nelīdīšu.
Kas tevi dusmo?
– Dažreiz varu sadusmoties pat par sīkumiem. Mani, piemēram, var nokaitināt dažādi muļķīgi jautājumi. Bet es neesmu ļaunatminīgs.
Kā jūtas lauku zēns Rīgā?
– Man patīk lieli pūļi, liels troksnis. Rīga ir piemērota, lai tajā īstenotu dažādas neprātīgas idejas. Mūsdienu sabiedrībā ir ļoti daudz negāciju, valda liela netaisnība. Rīgā, manuprāt, pret tām var vērsties visefektīvāk. Te ir iespējas piekļūt ierēdņiem, pievērst uzmanību, likt viņiem kaut ko darīt situācijas uzlabošanai. Kaut gan arī šī pilsēta jau man šķiet par mazu.
Nu tik visi dosies dzīvot un darboties projām lielajā pasaulē! Kas paliks Bauskā?
– Nē, man patīk Bauska. Es arī labprāt kaut ko darītu šīs pilsētas labā. Piemēram, kad Bauskai būs 400 gadu jubileja, varētu sarīkot neparastus pilsētas svētkus. Man pat ir dažas idejas.
Ja tev ir idejas, tad tās vajag īstenot!
– Kāpēc gan ne! Biju, piemēram, jaunā Mēmeles tilta atklāšanas svētkos. Tas viss šķita tik nožēlojami, bez izdomas – divi baloni pie laternas staba, un viss. Varēja sarīkot atraktīvu šovu.
Kritizēt ir viegli. Nāc un dari!
– Šajās pašvaldību vēlēšanās vēl ne, bet nākamajās es labprāt kandidētu Bauskā.
Vai tu esi optimists?
– Jā. Izeju var atrast no jebkuras situācijas. Neciešu tos, kuri sūkstās. Vaina neveiksmēs vispirms ir jāmeklē sevī.
JĀNIS GOGOĻEVS
Mācījies Iecavas internātpamatskolā.
Beidzis Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma mājturības kursu, apguvis pavāra konditora amatu.
Strādājis bijušās Bauskas rajona Patērētāju biedrības konditorejas cehā.
Šovasar iestājies Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, studē politikas zinības.
Bijis 21. starptautisko Hanzas dienu Rīgā producents, pašlaik īsteno projektu «Viena pasaule – viena cerība».
Īrē istabu Rīgā, nedēļas nogali labprāt pavada pie vecākiem Ceraukstes pagastā.
