Bauskas 1. vidusskolas absolvente VELGA TĪTIŅA studē ekonomiku Rīgas Tehniskās universitātes 2. kursa vakara nodaļā un strādā «Rīgas apavi Ltd» par grāmatvedi.
Bauskas 1. vidusskolas absolvente VELGA TĪTIŅA studē ekonomiku Rīgas Tehniskās universitātes 2. kursa vakara nodaļā un strādā “Rīgas apavi Ltd” par grāmatvedi.
Cik viegli ir savienot studijas un darbu?
– Patiesībā to savienot var un pat diezgan veiksmīgi, jo darba laiks man ir no pulksten 10 līdz 17, bet skola no pulksten 18 līdz 21.40. Grūti ir tad, kad gribas kaut ko citu, nevis darbu un skolu. Bet negribu sūdzēties. Tā kā mans darba kolektīvs ir vislabākais, saprotošākais, izpalīdzīgākais un mīļākais, tad nereti gadās, ka jau darba laikā esmu skolā vai kādā kafejnīcā, vai ar draugiem.
Protams, dzīvojot šādā ritmā, jāaizmirst par veselīgām maltītēm, pilnvērtīgu miegu, televīziju, internetu utt. Bet es cenšos to kompensēt ar tādām relaksējošām lietām, kā, piemēram, baseins divreiz nedēļā un pastaigas Biķernieku mežā, atpūta laukos.
Kas palīdzējis iegūt kolektīva uzticību?
– Tas, ka cenšos visus darbus veikt pēc vislabākās sirdsapziņas. Ja pat mazumiņu veiksi, kā pienākas, tad arī lielas lietas tev uzticēs – tāda morāle… Sāku strādāt par grāmatvedi, darbu darīju apzinīgi un ar atbildības izjūtu. Kad viena darbiniece bija spiesta aiziet no uzņēmuma, tad man uzticēja papildu pienākumus, kas prasa augstu atbildības izjūtu, godīgumu un, protams, zināšanas. Paaugstinoties darba pienākumiem, saņēmu prēmijas un algas pielikumus. Neesmu lūgusi algas pielikumu, bet tas nāk pats par sevi.
Kā vērtē savu paaudzi?
– Kopumā vērtēju pozitīvi. Tie ir jaunieši, kas zina, ko grib un kā to sasniegt. Viņi izmanto jaunākos tehnoloģijas sasniegumus. Jaunie ir gudri, patur tikai to informāciju, kas nepieciešama. Viņi ir stratēģi un uzdrošinās ņemt to, ko vēlas. Taču pārāk ātri atsakās no saviem mērķiem, pārāk smagi uztver sakāves, nenovērtē vecākās paaudzes atstāto morālo mantojumu.
Vai dzīvē visiem iespējams izvirzīties?
– Dzīvē izsisties var jebkurš, arī bez bagātiem vecākiem vai ietekmīgiem draugiem, protams, arī tas noder. Galvenais ir gribēt un skaidri redzēt mērķi. Un vēl – svarīgi ir tas, lai tu būtu gatavs darīt kaut ko, ko negribi pašlaik, lai nākotnē varētu darīt lietas, ko vēlies.
Kā tu iedomājies savu nākotni?
– Pēc četriem gadiem būšu beigusi maģistrantūru, tāpēc ceru, ka atradīšu ekonomistes darbu vai kaut ko saistībā ar to. Iespējams, ka tad man būs laiks sev un līdzcilvēkiem, jo nebūs jāmācās. Lai gan nebrīnīšos, ja tomēr to darīšu.
Pēc pieciem gadiem man būs tikai 25 gadi, tāpēc ar ģimenes izveidošanu vēl nesteidzos. Nezinu, kā būs. Iespējams, ka būšu parasta grāmatvede kā līdz šim, lai gan tas nav gluži tas, ko gribētu darīt visu dzīvi.
Vai esi domājusi par mācībām ārzemēs?
– Pozitīvi vērtēju to, ka “letiņi” brauc prom no Latvijas. Tā ir laba pieredze. Tas stipri atšķiras no tā, ko var iegūt Latvijā. Arī pati esmu domājusi par mācībām, taču saprotu, ka manas angļu valodas zināšanas nav tādā līmenī. Pastrādāt gan gribētu. Iespējams, ka šovasar aizbrauksim kaut kur. Vēl gan jāsameklē, jo nevēlētos tā, ka 18 stundas diennaktī strādā un viss. Gribas arī padzīvoties, iepazīt citu kultūru, uzlabot valodas zināšanas. Protams, atalgojums arī ir svarīgs.
