Pašlaik esat labākais autokrosists Eiropā, tāds arī jūtaties? – Nē, tā es nekad nedomāju. Pirms sacensībām mani nodarbina viena vēlme – tikt finālā.
Pašlaik esat labākais autokrosists Eiropā, tāds arī jūtaties?
– Nē, tā es nekad nedomāju. Pirms sacensībām mani nodarbina viena vēlme – tikt finālā. Es ne mirkli nespriežu, ka esmu labākais. Tie citi taču arī nesnauž. Nepavisam ne koķetējot, es atzīšos, ka vietu sadalījumu un punktu skaitu sacīkšu tabulā pat nepārzinu, par to rūpējas mans dēls Kristaps, mans tā dēvētais komercsekretārs. Gluži vienkārši ir klāt brīdis, kad nu summējies viss, kam jābūt, lai gūtu autosportā panākumus: esmu uzkrājis pieredzi, man izveidojusies laba domubiedru un atbalstītāju komanda, ir sponsori, paveikti daudzi «mājas darbi». (Par mājas darbiem saucu iepriekšēju kārtīgu sagatavošanos sacīkstēm – gan teorētisku, gan praktisku.)
Čempionātos Mūsas trasē autokrosā man līdz šim nav veicies. Tagad es tā klusītēm pie sevis nodomāju – ja vairākkārt ir nelaimējies, kreņķu bijis pietiekami, tad… beidzot taču vajadzētu atnākt veiksmei.
Minējāt mājas darbus. Izstāstiet lasītājiem par kādu no tiem, kaut vai par īpaši aprīkoto autobusu!
– Nekad nav par daudz atkārtot, ka strādāju kopā ar labu, pat fanātisku domubiedru komandu. Tikai ar šādiem partneriem var cerēt uz rezultātiem. Ogres servisa centrā paši esam uzbūvējuši manu sacīkšu auto, uz čempionāta posmiem līdzi ņemam rezerves daļās tikpat kā otru mašīnu. Iepriekš līdz pēdējam sīkumam esam izdomājuši, kā ātrāk un precīzāk veikt rezerves daļu nomaiņu.
Braucot uz sacīkšu vietām, ceļā nākas pavadīt vairākas dienas, šķērsot daudzu valstu robežas. Esam sapratuši, ka to visātrāk un ērtāk ir pārvarēt ar vienu «Neoplan» autobusu. Paši Ogrē to esam tā pārbūvējuši un iekārtojuši, ka tur ietilpst mans sacīkšu «Ford», visas autodetaļas, tur ir virtuve un guļvietas un, protams, vietas visiem līdzbraucējiem. Tādi ir tie mājas darbi, bez kuriem «kontroldarbos» – sacensībās – nopietns konkurents nevari būt.
Pērn un šogad esat piedalījies čempionāta visos posmos, vai esat «izgaršojis» visas trases Eiropā?
– Jā, braucu visos čempionāta posmos. Ja izlaidīs kādu un ja vēl citā braucienā kas atgadās un nepaveicas, kopsummā arī var nelaimēties. Gluži vienkārši – jākrāj punkti.
Par trasēm. Nedaudz specifiskāka ir Francijas trase, man nav pieredzes tās izbraukšanai. Tur ir citādāks segums (cietais), daudzi sportisti tajā automobiļiem izmanto riepas, ko saucam par «slikiem». Man ļoti patīk braukt Čehijā, Nova Pakā. Interesants reljefs, strauji kāpumi un kritumi. Nova Pakas trasē esmu izjutis arī uzvaras garšu, varbūt tāpēc tā man pat mīļa. Tieši skatītāju un dalībnieku ērtībām labākā ir Mūsas trase Bauskā.
Taču, vērtējot visu kompleksi, – sacīkšu organizāciju, sportistu ērtības, pašu trasi utt. – pirmo vietu es piešķirtu čempionāta rīkotājiem Portugālē, Lousadā.
Bet! Eiropas visās trasēs pašlaik rit būvniecība, nemitīgi tiek ieviesti jauni drošības pasākumi, viss tiek uzlabots. Ja gribam noturēt Eiropas autosporta apritē iegūto vietu, Mūsas trasē arī daudz lī- dzekļu jāiegulda (kaut vai dušas, tualetes jāuzlabo). Es apzinos, cik te visiem grūti nāk nauda, cik smagi šādu sacīkšu vietu uzturēt un čempionātu organizēt. Tāpēc baušķeniekiem, kuri joprojām fanātiski strādā, varu tikai paldies teikt un pat paklanīties. Tomēr… jāapzinās, ka Eiropa attīstās.
uu Vēl par naudu. Skatītāji redz autosporta azartisko un skaisto pusi. Bet tas prasa pūliņus un arī milzumdaudz līdzekļu.
– Jā, esmu izkalkulējis, cik pērn izmaksāja viena apļa nobraukšana čempionāta sacīkstēs (ierēķināts viss). Par šo gadu rēķināšu, kad sacensības būs beigušās. Man aplis prasījis vienu tūkstoti vācu marku, bet tādu apļu daudz… Riepas der tikai vienām sacensībām, uz katrām vajadzīgas jaunas, ja gribu būt konkurētspējīgs. Ja nav sponsoru, uz augstu vietu cerēt nevar, man ģenerālsponsors ir VEF banka un vēl firma «SHELL». Taču, ja sportists sāk skaitīt: tā ir sponsoru nauda un šī ir mana, tad viņš sacīkstēs vairs nevar braukt. Ir jāziedo sava nauda, visi, ku- ri Latvijā ir braucēji (vairāk nekā 100), tērē savus līdzekļus. Tas ir tāds dullums, man gribas ticēt – labvēlīga slimība. Kad izgaršota šī vēlme sacensties, to ne par kādu naudu pamest nevar. Un visi, kuri šajā apritē iesaistīti, visupirms ir entuziasti.
Andris Dambis nav baušķenieks, viņš dzīvo Ķegumā, strādā Ogrē, bet tomēr ir mūsējais. Šī nu tā reize, kad latvietim reāla iespēja būt Eiropas čempionam autokrosā. Un mēs visi svētdien turēsim īkšķus, lai Dambis Mūsas trasē uzvar. Ja daudzi kopā cer un tic…, vai tad vispār var neveikties?
ALDIS ZĒBERGS
Eiropas čempionātā autokrosā 1. divīzijā ar labiem rezultātiem brauc divi Latvijas autosportisti – Andris Dambis un Aldis Zēbergs.
Aldis šajos čempionātos piedalās trešo gadu, viņš ir ventspilnieks, arī sacīkstēs pārstāv «Ventspils naftu».
Dzimis 1959. gada 24. februārī. Autosportā A. Zēbergs ir kopš 1982. gada, sācis šo «karjeru» rallijā ar smagajiem automobiļiem ZIL un GAZ.
