Maizes tirgus līderes Latvijā ir akciju sabiedrība (a/s) «Hanzas maiznīca», a/s «Maiznīca Dinella» un SIA «Fazer maiznīcas», liecina «AC Nielsen» izpētes dati.
Maizes tirgus līderes Latvijā ir akciju sabiedrība (a/s) “Hanzas maiznīca”, a/s “Maiznīca Dinella” un SIA “Fazer maiznīcas”, liecina “AC Nielsen” izpētes dati.
Divpadsmit lielāko maizes ražotāju vidū ir arī mūsu rajona sabiedrība “Bauskas klēts”. Viena trešdaļa no “Bauskas klēts” saražotā ir rupjmaize, pārējie – baltmaizes izstrādājumi.
Piedāvā veselīgāko
“Visādi cenšamies uzsvērt rupjmaizes uzturvērtību, tomēr iedzīvotāji vairāk ir baltmaizes ēdāji. Lai piedāvātu veselīgāku produktu, sākām cept graudu un pilngraudu, kliju maizi (30% no visas baltmaizes), kas ir labāka nekā parastā balto miltu maize. Ir tādi standartizstrādājumi, ko cepam gadu no gada, un tie nemainīgi ir pieprasīti, piemēram, “Limbažu klons”, “Zemnieku klons” un “Kukulītis”. Diemžēl pircēji nepieņēma garšīgo maizi ar grauzdētiem sīpoliem, tāpēc to vairs neražojam.
Ar rupjmaizi ir tā – jo lielāks klaips, jo ilgāk jācep, jo labāka garša. Tāpēc kā kārums iecienīts mūsu “Zemnieku svētku klons” ar riekstiem un žāvētiem augļiem. Kur vien to piedāvājam prezentācijās, to vienmēr cildina,” stāsta “Bauskas klēts” ceptuves vadītāja Antra Kleinovska. Viņa atklāj, ka arī rajona mācību iestādes, izņemot Uzvaras vidusskolu, ir “Bauskas klēts” klientes.
Uzņēmumā pirms dažiem gadiem strādāja 170 darbinieku. Pēc ražošanas optimizācijas pašlaik sabiedrība nodrošina pastāvīgu darbu 111 cilvēkiem, graudu pieņemšanas sezonā strādājošo skaits ir lielāks, stāsta “Bauskas klēts” direktors Rolands Vinogradovs.
Izvēli ietekmē cena
Rīgā patērē 23% no visas rupjmaizes un 27% no baltmaizes. Laukos dzīvojošie vienādi izvēlas rupjmaizi (34%) un baltmaizi (33%). Pilsētās dzīvojošie apēd visvairāk maizes – vidēji 24,8 kilogramus rupjmaizes un 21,5 kilogramus baltmaizes viens cilvēks gadā. Lauku iedzīvotāji gadā patērē 22,3 kilogramus rupjmaizes un 19,7 kilogramus baltmaizes, savukārt rīdzinieki – 14,8 kilogramus rupjmaizes un 16,6 kilogramus baltmaizes. Tādi ir Mārketinga padomes dati.
Pircēju izvēli ietekmē arī cena. Maizi, kas lētāka par 50 santīmiem, pērk 27% aptaujāto, līdz latam par klaipu gatavi maksāt 44%, no viena līdz pusotram latam – 11%. Savukārt 4% pērk maizi, kas ir dārgāka par diviem latiem, bet 2% maizes pirkšanai iztērē no pusotra līdz diviem latiem.
Maize lētāka nekļūs, drīzāk tās cena varētu palielināties par 10 – 15%, prognozē Mārketinga padomes vadītāja Ingūna Gulbe.
Konkurence spīva
Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis atzīst, ka straujais maizes cenu kāpums ievērojami ietekmējis kopējo valsts inflāciju pērn, tomēr arī šogad maize būs viens no produktiem, kas veicinās inflāciju. Maizes cena varētu palielināties pēc 1. maija, kad gaidāma gāzes cenas paaugstināšana. Pēc elektrības sadārdzināšanās šīgada janvārī maizes ražotāji nekāpināja cenas.
Jau 2006. gadā maizes cena pieaugusi vidēji par 20%, informēja I. Gulbe. Tomēr Latvijā maize joprojām ir ievērojami lētāka nekā citviet Eiropā, jo mūsu valstī darbojas daudz maiznīcu. Ir liela konkurence, ko nav viegli izturēt. Februārī par darba pārtraukšanu paziņojusi “Piltenes ceptuve”, iepriekš – uzņēmums “Zelta kliņģeris”. Pērn bankrotējušas piecas maiznīcas, informē Valdis Circenis. Kāds Latvijas Universitātes veikts pētījums liecina, ka 15 no 35 analizētiem maizes ražošanas uzņēmumiem atrodas uz bankrota sliekšņa.
***
Vieta tirgū
– A/s “Hanzas maiznīca” tirgus daļa pērn bijusi 25% baltmaizes un 26% rupjmaizes tirgū.
– A/s “Maiznīca Dinella” ražojusi 13% no kopējās Latvijā realizētās baltmaizes un rupjmaizes.
– Savukārt SIA “Fazer maiznīcas” tirgus daļa bija 16% baltmaizes un 8% rupjmaizes tirgū.
– “Liepājas maiznieks” pērn aizņēmis 3% baltmaizes un 5% rupjmaizes tirgus.
Pircēju atpazītākie maizes ražotāji:
– a/s “Hanzas maiznīca”, ko minējuši 61% aptaujāto,
– SIA “Lāči” – 44%,
– SIA “Fazer maiznīcas” – 21%,
– SIA “Kviteks” Iļģuciema maiznīca – 8%,
– a/s “Vidzemes maiznīca” – 6%.
Dati no “Marketing House” pētījuma.
