Vienvakar decembra nogalē braucu ar maršruta autobusu no Bauskas līdz Pilsrundālei, aiz Saulaines pieturas salonā paliku vienīgā pasažiere. Muļķīgi, bet jutos tā kā vainīga, ka uzņēmumam tik daudz izmaksu uz mani vienu. Un šādas situācijas mēdz būt bieži, arī citos maršrutos.
Jau pirms laba laika «Bauskas Dzīvei» Autotransporta direkcija bija stāstījusi par priekšlikumu atsevišķos maršrutos autobusu vietā nodrošināt vieglos automobiļus pēc iedzīvotāju pieprasījuma, vajadzību braukt piesakot iepriekš. Nu varam plašsaziņas līdzekļos lasīt ziņu, ka kopš vakardienas maršruta Smiltene–Šķipeles–Smiltene vienā reisā tiek ieviests transports pēc pieprasījuma, saglabāts gan būs autobuss, nevis ieviesta vieglā mašīna. Iemesls, protams, skaidrs – pērn lielākais pasažieru skaits, kas vienlaicīgi atradies autobusā, bija pieci. Pakalpojums esot jāpiesaka vismaz 24 stundas pirms brauciena. Arī tas ir risinājums, labāks, nekā būtu tad, ja reisi vispār tiktu likvidēti un maršruts slēgts.
Ne tikai pie mums ir šī sabiedriskā transporta noslodzes problēma un meklējumi, kā racionālāk strādāt pasažieru pārvadātājuzņēmumiem, lai mazinātu izmaksas. Biju Norvēģijā, kur nedēļas nogalē ar vilcienu braucām no galvaspilsētas Oslo uz Lillehammeri. Ja nemaldos, tā bija Eidsvola, kurā vilciena pasažieri tika pārsēdināti autobusos – savs buss tiem, kas brauca uz Hāmāru, savs – vēl uz kādu dzelzceļa līnijas pilsētu un atsevišķs autobuss līdz galapunktam. Iemesls vienkāršs – vilciens ir pasažieru pilns darbdienās, brīvdienās ļaudis uz darbu nebrauc, tas tālāk no galvaspilsētas ir pustukšs, tālab racionālāk ir izmantot šādu pasažieru transportēšanas kombināciju. Arī mums droši vien drīz pie šādiem risinājumiem būs jānonāk, jo iedzīvotāju kļūst tikai mazāk.
