Ilgāk nekā trešdaļu gadsimta sviteniete Marija Mežkaucka kolhozā slaukusi govis. 25 gadus ar rokām, desmit – ar aparātu.
Ilgāk nekā trešdaļu gadsimta sviteniete Marija Mežkaucka kolhozā slaukusi govis. 25 gadus ar rokām, desmit – ar aparātu. Smagā darba pievilgušas smeldz locītavas un mugura, un dakteri apstiprinājuši invaliditāti. Tomēr Marijas tante no zemes darba nespēj atteikties arī tagad, kad sagaidīta 65. dzimšanas diena.
Viņa dzimusi Latgalē, bet mūžu iznācis nodzīvot Svitenes pagasta attālākajā nostūrī līdzās Lietuvas robežai. Šotrešdien, atverot Sarkaņu māju durvis, pretī dvesa siltums un lauku mājas neatliekamo darbu rosība. Marija Mežkaucka kopā ar krustmeitu beidza «griezt» pienu. Jau bija nolemts, kuram ruksim nākamajā dienā jāšķiras no šīs saules. Māmuļas dzimšanas dienai tika gādāts cienasts.
Marijas tante stāstīja, ka viņa esot liela grāmatu un avīžu lasītāja un adatu diegā joprojām varot ievērt bez brillēm. Savulaik ar vīru strādājuši, sevi netaupot, lai pabarotu, uzaudzinātu, izskolotu trīs bērnus. Sakrājuši labu naudiņu, bet līdz ar naudas reformu tā zudusi. Vīrs nomiris, tomēr māja nopirkta, līdz šim apsaimniekotos 35 hektārus Marijas tante vēl šogad grib izpirkt par sertifikātiem. Kūtī govis, cūkas, aitas, vistas un desmitos skaitāmas muskuspīlītes. Prieks, ka nule pagājušajā saulainajā svētdienā pirmoreiz izlidojušas un pabarotas bitītes.
«Kamēr varu, tikmēr eju, kad krītu – saucam «ātros»,» sacīja Marijas tante. Vienīgā ķibele, ārstu izsaucot, esot ar tuvējo Galiņu māju telefonu, kas ļoti bieži esot bojāts. Zinot, ka veikals no Sarkaņu mājām ir kilometriem tālu, turp vedām gluži siltus maizes klaipiņus. «Sarkaņu» saimniece stāstīja, ka vēl pirms gada būtu bijusi laime nedēļas vidū dabūt svaigu maizīti. Tagad privāttirgotāji aplēsuši, ka arī šeit dzīvo ļaudis, un paši piebrauc klāt ar visādām precēm.
Marijas tantes mājās savas dienas mierā vada arī viņas vīra brāļa atraitne. Viņa, pie plīts mūrīša sildīdamās, sapinusi zeltainas sīpolu virtenes. Šī ir viesmīlīga sēta. Savulaik pat robežsargi no netālā pārejas punkta te ienākuši apsildīties. Arī mēs, negaidot atbraukušie redakcijas ļaudis, tikām pacienāti kā radi un vēlējām Marijai Mežkauckai skaistu jubilejas dienu.
