«Katru gadu mana dzimšanas diena kļūst aizvien skaistāka,» teic īslīcietis IVARS DĀRZIŅŠ.
“Katru gadu mana dzimšanas diena kļūst aizvien skaistāka,” teic īslīcietis IVARS DĀRZIŅŠ.
Ivars un jaunākā meitiņa Krista ir dzimuši vienā dienā – 15. februārī. Sešus gadus vecā Krista tēti 35 gadu jubilejā pārsteigs ar pašas zīmētu apsveikuma kartīti.
“Krista ir labākā dāvana, ko jebkad esmu saņēmis,” uzskata Ivars. Tas, ka mazulim jānāk pasaulē februāra vidū, bija iepriekš zināms, un Ivars togad nav gribējis plaši svinēt dzimšanas dienu, bet svētki atnākuši ar īpašu prieku.
Jauka satikšanās Ivaram bijusi ar vecāko meitu, kurai jau 15 gadu. “Dienēju Vācijā un atgriezos mājās tieši tajā dienā, kad sievu ar mazo Evuci laida mājās no slimnīcas,” tā jubilārs.
Ivars ir tāds tētis, kuram no sirds patīk būt kopā ar bērniem. Viņš pat saka – meitas esot viņa harēms. Atmiņā vēl diena, kad pirmo reizi Evucītim uzģērbts krekliņš: “Biju tikko atgriezies no armijas, tāds norūdīts čoms, taču bez bailēm ņēmu rokās sīciņo bebucīti. Eva bija ļoti nemierīga. Vakaros, dziedot šūpuļdziesmas un lasot pasakas, dažkārt pats aizsnaudos, bet Eva gultiņā stāv un prasa, lai dziedu vēl.”
Ivara sieva Solvita atzīst, ka tēvam ar Kristu ir īpašs kontakts. Droši vien tādēļ, ka vienā dienā dzimuši. Mūsu sarunas laikā jaunākā meita apsēdās līdzās Ivaram un viņš to apskāva, samīļoja.
Jau sešos no rīta Ivars brauc uz Rīgu. Piekto gadu viņš strādā par servisa inženieri firmā “Filter”, darbdiena ir noslogota. Pienākumi liek doties arī uz citām pilsētām, un mājās Ivars atgriežas vēlu. Bijis tā, ka, divos naktī braucot no Liepājas, acis vai kritušas ciet. Bet jauks ir brīdis, kad tikts līdz mājām, kur vienmēr gaida.
Pārmaiņām Ivars ir par kūtru, viņam labāk tīk pieņemt sievas idejas, ko dzīvoklī pārveidot. “Trīs nedēļas biju komandējumā Austrijā. Atstāju ģimenei naudu uzturam, bet atgriezies pamanīju, ka sieva nopirkusi stūra dīvānu un pārkārtojusi istabu,” tā saimes galva.
Ivars ir pateicīgs sievas vecākiem, kuri vienmēr palīdz. Brīvdienās draugi aicina viņu un ģimeni doties slēpot. Izmēģināts arī sniega dēlis, bet pēc neveiksmīga kritiena vēlreiz riskēt ir bail.
“Bija doma dzimšanas dienas kopā ar draugu ģimenēm svinēt uz kalna – ārpus mājas. Taču pašlaik daudzi slimo, laikam paliksim mājās,” spriež jubilārs. Valentīndienu Ivars nav iecienījis, bet 8. martā savām trim meitenēm viņš dāvina ziedus. Jau iepriekšējā vakarā nopērk puķes. Kristas dzimšanas dienā viņš ziedus dāvina arī sievai un Evai, lai visiem ir prieks.
