Izraēlā zied mandeļkoki. Vietējie iedzīvotāji teic, ka to maigi violetie, maigi rozā vai zilganblāvie ziediņi ir pirmie pavasara vēstneši.
Izraēlā zied mandeļkoki. Vietējie iedzīvotāji teic, ka to maigi violetie, maigi rozā vai zilganblāvie ziediņi ir pirmie pavasara vēstneši. Vienīgajā demokrātijas zemē Tuvajos Austrumos šajās dienās bija vēstneši arī no Latvijas. Šonedēļ, 22. februārī, noslēdzās mūsu valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Izraēlā. Tajā bija iespēja piedalīties arī “Bauskas Dzīvei”.
Katra prezidentes valsts vizīte ir vēstures veidošana. Te, mājās sēžot, dažbrīd no malas šķiet pat smieklīgi – ko nu lielākām, stiprākām vai gluži vienkārši attālākām zemēm vispār varētu nozīmēt tāda Latvija… Bet nozīmē, un tagad jau galvenokārt tāpēc, ka esam Eiropas Savienībā. Izraēlai ES ir ļoti svarīga, līdz ar to arī dialogs ar Latviju un Latvijas atbalsts ir īpaši nozīmīgi. To apliecināja valsts amatpersonas, un, kas varbūt pat svarīgāk, – tā sacīja Izraēlas tā dēvētie vienkāršie iedzīvotāji.
Jeruzalemes universitātes ķīmijas profesors Jehuda Feitelsons ir Bauskā pirms kara labi zināmā tirgotāja Īzaka Feitelsona dēls. Izraēlā viņš dzīvo jau gadus sešdesmit. Vecā kunga vārdi bija tieši tādi – “Protams, ka Latvijas prezidentes un visas delegācijas ierašanās mums Izraēlā ir svarīga. Latvija ir ES dalībvalsts, bet attiecības ar vienu no Eiropas Savienības valstīm mums ir nozīmīgas politiski, ekonomiski, kā arī kultūrā. Sadarbība un draugi vajadzīgi arī tāpēc, ka Izraēla ir ielenkta no nedraudzīgām zemēm.”
Mūsu meiteņu zīmējumi Jeruzalemē
Viens no spilgtākajiem notikumiem vizītes laikā Jeruzalemē bija tieši saistīts ar Bausku – mūsu prezidentes un Latvijas delegācijas tikšanās ar bijušo Latvijas ebreju sabiedrības pārstāvjiem un mūsu valsts bērnu zīmējumu izstādes atklāšana Jūdu reliģiskās mākslas muzejā.
Kad Vaira Vīķe-Freiberga kārtējo reizi bez jebkādas ieskatīšanās papīrā bija uzstājusies ar spožu uzrunu vietējai jūdu sabiedrībai (angļu valodā), Izraēlas valsts virsrabīns Iona Mecgers noteica – tagad viņš saprotot, kālab tik daudzi pasaulē ciena Latvijas prezidenti. Un vēl rabīns uzsvēra: “Mans krēsls ir tik svarīgs nevis tāpēc, ka es tajā sēžu, bet tādēļ, ka to nodibināja rabīns Abrahams Kuks, kurš nācis no Latvijas.” Blakussēdētāja, ebrejiete no Latvijas, vēl piebilda – un nācis viņš arī no Bauskas…
Domā par nākotni, un nākotne ir jauni cilvēki, tā Bībelē mācījis Mozus. Bērni ir tīri no pasaules ļaunuma, viņi nes cerību, ka nākotne varētu būt labāka par pagātni. Tāpēc jaunieši un arī viņu zīmējumu izstāde “Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas” mūsu visu nākotnei ir tik svarīga. Autoru vidū redzami skolēnu vārdi no Rīgas, Rēzeknes, Aizkraukles, no Bauskas. Pilsētas 1. vidusskolas audzēknes Daila Spieķe un Sanita Erharde un viņu vecāki var būt gandarīti, jo meiteņu zīmējumi izstādīti cilvēces pilsētu pilsētā Jeruzalemē. Turklāt Sanita par savu darbu saņēmusi laureātes diplomu, bet Dailai piešķirta galvenā balva (tas bija brauciens uz Prāgu). Šī projekta autors un realizētājs ir bijušā Latvijas virsrabīna Natana Barkāna dēls rabīns Menahems Barkāns. Viņš “Bauskas Dzīvei” atzina, ka par izstādi ir īpaši priecīgs tālab, ka ne tikai ebreju bērni zīmējuši sinagogas, bet tieši daudzi latvieši un cittautieši, kas varbūt patiesībā pat nezina, kāda izskatās sinagoga un rabīni. Šie zīmējumi liecinot par sadraudzību, par cieņu pret citām tautām un esot labs vēstnesis nākamībai.
Dailas zīmēšanas skolotāja un mamma Aiva Spieķe, no “Bauskas Dzīves” uzzinājusi, ka meitas zīmējums ir izstādīts Jeruzalemē, neslēpa sajūsmu. Daila labprāt piedaloties visos konkursos. Pirms sinagogas zīmēšanas sazinājušās ar Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju, skaidrojušas par ebreju sinagogu Bauskā, par viņu reliģiskajām tradīcijām, rūpīgi pārrunājušas zīmējuma koncepciju. “Tas īstenībā bija ļoti interesanti. Es sapratu, cik maz mēs zinām par citām tautām un to kultūru. Turklāt esmu pateicīga šī zīmējumu konkursa rīkotājiem, jo pirmo reizi bērni tika tā novērtēti – uz apbalvošanas ceremoniju Rīgā pat ceļš bija apmaksāts, tā parasti nemēdz būt,” stāstīja A. Spieķe.
Vēlas dzert arī Bauskas alu
Nozīmīga šī vizīte bija arī Latvijas uzņēmējiem. Daudzi atzina, ka tieši vidējam un mazajam biznesam tā bijusi īpaši vērtīga. Šoreiz komersanti pārstāvēja 58 Latvijas uzņēmumus, viņu vidū bija arī “Bauskas alus” rīkotājdirektors Vladimirs Barskovs. Viņš “Bauskas Dzīvei” atklāja, ka vizītes mērķis bijis iegūt iespējamos sadarbības kontaktus ābolu sulas koncentrāta noietam. Izraēla ieinteresēta iepirkt mūsu sulas koncentrātu tieši tā skābenuma dēļ, kas raksturīgs mūsu platuma grādos audzētajiem āboliem. V. Barskovs apmeklēja kibucu Izraēlas laukos, kur iepazinās ar svaigu un svaigi saldētu augļu sulas ražotni.
“Protams, uzreiz vienā biznesa braucienā panākt kādu konkrētu rezultātu grūti. Mums tagad jāsagatavo pilnīga informācija sadarbības piedāvājumam. Galvenā problēma – transporta izmaksas. Pašlaik deviņdesmit procentu ābolu sulas koncentrāta pārdodam ES valstīm. Rezervei Izraēla būtu labs variants, taču rūpīgi jāpārdomā, kā varētu samazināt transportēšanas izdevumus. Maksājam ap 60 eiro par tonnas aizvešanu uz ES, uz Izraēlu tas sanāk krietni dārgāk. Domāsim, strādāsim. Pavisam negaidīti biznesa foruma laikā Telavivā sastapos ar Bauskas alus pirkšanā ieinteresētiem Izraēlas komersantiem. Tur dzīvo daudz izceļotāju no bijušās PSRS, kas alu joprojām vēlas dzert.
Tomēr pats jaukākais, ka vizītes laikā bija daudz iespēju runāt, diskutēt ar mūsu pašu komersantiem. Piemēram, kāds restorānu īpašnieks no Daugavpils izteica lielu vēlmi savos restorānos tirgot Bauskas izlejamo alu. Ikdienā jau reti tiekamies visi kopā, arī tas bija liels ieguvums no valsts vizītes,” rezumē V. Barskovs.
(Turpinājums – avīzē 27. februārī)
