Izraēlas armijas karavīri 24. februārī Gazas dienvidos uz robežas ar Izraēlu ievainojuši vienu, bet nogalinājuši divus palestīniešu kaujiniekus, ziņo LETA.
Izraēlas armijas karavīri 24. februārī Gazas dienvidos uz robežas ar Izraēlu ievainojuši vienu, bet nogalinājuši divus palestīniešu kaujiniekus, ziņo LETA.
Šādi un līdzīgi ziņojumi aģentūrās, presē un televīzijā nav retums. Tālab bija neliels satraukums, dodoties līdzi valsts vizītes delegācijai uz Izraēlu.
Pildspalva – ierocis?
Neviens Latvijas pārstāvjus nelaida ne tuvumā vietām, kur noris cīniņi. Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tika labi apsargāta (apsardzē gan Latvijas drošībnieki, gan izraēlieši). Jeruzalemē un Telavivā nekādu satraukumu, draudus drošībai pat nemanījām. Neierasti, ka ielās redzams daudz karavīru ar automātiem plecos, neierasti, ka satiksmes autobusos ir vismaz viens armijnieks, kas uzmana pasažierus. Latvijas žurnālisti daudz uzturējās paaugstinātas drošības vietās – piemēram, Izraēlas valsts prezidenta Mošes Kacava rezidencē, Knesetā (parlamentā).
Otrajā dienā vairs nekādu izbrīnu nesagādāja jautājums: “Vai jums ieroči ir?” Atbildēju – nekā nav, ir tikai pildspalva. Drošībnieks smaidot atteica: “Pildspalva mēdz būt visbriesmīgākais ierocis…”
Noteikta somu pārbaude
Viesnīcā, pastā, kafejnīcās – visur ieejot pārbauda somas. Pat mazītiņā tūrisma informācijas birojā nevarēja tāpat vien ieskriet, kāds vīrietis ar abām rokām stūma mani atpakaļ… Ak, jā, neatrādīju somas saturu.
Vai Izraēlas iedzīvotāji īpaši uztraucas par “Hamas” nākšanu pie varas palestīniešu pašpārvaldes teritorijās un par viņu paziņojumu neatzīt Izraēlas valsti? Vietējā ebrejiete Olga, kas iebraukusi no Maskavas, atzinās, ka īpaša satraukuma nav, jo viņiem esot stipra un droša armija, visas tautas armija. Lai gan paši ebreji savstarpēji strīdas, nesaskaņas ir arī Knesetā un valdībā, īstos saspringuma brīžos visi protot mobilizēties un pleca sajūta Izraēlā esot pa īstam manāma, tā radot drošību.
“Melnās avis”
Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, piedaloties Izraēlas Ārējo attiecību padomes rīkotajā diskusijā, visvairāk jautājumu bija par Latvijas iedzīvotāju lomu holokausta noziegumos pret ebrejiem.
Valsts prezidente, atbildot uz norādēm par Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos ebreju slaktiņos, sacīja, ka ikvienā nācijā var atrast “melnās avis” un arī starp latviešiem bija gan tādi, kas piedalījās holokausta noziegumos, gan arī tādi, kas glāba ebrejus. Atbildot uz pārmetumiem, Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka arī starp ebrejiem varētu atrast tādus, kas piedalījās komunistu represijās pret latviešiem.
Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka līdz Otrajam pasaules karam mūsu valstī bija spēcīga ebreju kopiena ar plašām tiesībām, taču viss mainījās, Latvijā ienākot divām okupācijas varām, kurām tad arī būtu jāuzņemas atbildība par tā laika noziegumiem pret cilvēci.
Pārpratumi, divdomības
Latvijas žurnālisti bija pārsteigti, Izraēlā angļu valodā iznākošajā avīzē “Jerusalem Post” 21. februārī lasot virsrakstu “Latvijas prezidente atvainojas par savas valsts kara noziegumiem pret jūdiem”. Paši bijām klāt un dzirdējām, ko prezidente teica. Viņa, protams, pauda nožēlu, ka šādi gadījumi bijuši, bet atvainoties par valsts noziegumiem nu nekādi nevarēja. Kāda gan Latvijas valsts bija 1941. – 1945. gadā?
Tajā pašā “Jerusalem Post” daudz bija rakstīts par Latviju, prezidenti, Vaira Vīķe-Freiberga nosaukta arī par “dzelzs lēdiju no Baltijas”, bet parakstā zem viņas foto bija lasāms: “Nu ir laiks, lai ANO vadītu sieviete”.
***
Uzziņai
Izraēlas armija
– Viena no vislabāk trenētajām un bruņotajām armijām pasaulē.
– Obligātais militārais dienests visiem iedzīvotājiem no 18 gadu vecuma: zēniem divi gadi dienestā, meitenēm 21 mēnesis. Arī pēc obligātā militārā dienesta ikvienam vīrietim līdz 51 gada vecumam katru gadu 39 dienas ir pienākums dienēt armijā.
