Pēdējo dienu piedzīvojumi, tos varētu nosaukt arī par pārdzīvojumiem, ir spēcīgu emociju pilni. Saprotu, ka virsrakstā izteiktais apgalvojums ir ar krietnu neloģisma devu.
Pēdējo dienu piedzīvojumi, tos varētu nosaukt arī par pārdzīvojumiem, ir spēcīgu emociju pilni. Saprotu, ka virsrakstā izteiktais apgalvojums ir ar krietnu neloģisma devu. Tomēr realitāte tāda diemžēl ir. Mani satrauc mūsu valsts žēlsirdīgi mīkstā likumdošana, kas attiecināma uz personām, kuras pie transporta līdzekļa stūres sēdušās alkohola reibumā.
Nesen biju reidā ar ceļu policistiem. Viņi pusdienas laikā Bauskā pie automobiļa stūres aizturēja jaunu vīrieti, kurš bija pamatīgā reibumā. Nonācis divu kārtības sargu rokās, jaunais puisis neko daudz pretī nerunāja, saprata, ka izvairīties no soda nebūs iespējams. Taču, kad es viņu uzrunāju un teicos avīzē publicēt vārdu un uzvārdu, Juris Jānis Jevgēnijs (šis kalambūrs lai ir mana puisim piešķirtā iesauka, jo īsto vārdu likums liedz rakstīt) pēkšņi kļuva skarbs: “Ja uzrakstīsi manu vārdu avīzē, iesūdzēšu tevi tiesā. Tu nedrīksti pārkāpt manas cilvēktiesības!” Manī vērās blāvas Jura Jāņa Jevgēnija acis, kurās līdzās alkohola radītam duļķainam skatienam jautās arī “personības” pārākuma apziņa.
Sapratu, ka ne mani, ne manus līdzcilvēkus, citus satiksmes dalībniekus, gājējus, braucējus, likums nepasargās. Ja Juris Jānis Jevgēnijs gribēs, viņš varēs mani iesūdzēt, tiesu es zaudēšu un iereibušajam jauneklim maksāšu par viņa neesošā goda un cieņas aptraipījumu. Līdz brīdim, kamēr tiesa nebūs atzinusi Juri Jāni Jevgēniju par vainīgu, nedz manis redzētais, ka puisis no apreibuma zvārojās, nedz policijas mēraparātos uzrādītais nebūs pietiekami argumenti šī potenciālā noziedznieka nosaukšanai vārdā. Jā, ir pareizi, ka par vainīgu cilvēku var atzīt tikai tiesa. Tomēr vai ir pareizi šo principu novest līdz absurdam? Vai visi policisti ir blēži, žurnālisti pērkami izspiedēji un vienīgais, kurš var būt drošs par savām cilvēktiesībām, ir Juris Jānis Jevgēnijs?
Dievs ar šo jauno dzērājzēnu. Visticamāk, no taisnīga tiesas sprieduma viņam neizdosies izvairīties. Taču joprojām atceros duļķaino, pārākuma pilno skatienu un mani māc šaubas. Vai pēc tiesas nolemtā soda izciešanas Juris Jānis Jevgēnijs atkal nesēdīsies pie auto stūres piedzēries? Jaunam, strādājošam vīrietim samaksāt pāris simtu latu soda naudu, klusi, biedriem, draugiem, radiniekiem neko nesakot, nosēdēt piecas dienas arestantu kamerā var izrādīties niecīgs sods.
Par savu “jauno paziņu” iedomājos tās pašas dienas vakarā, kad ar mašīnu braucu no Rīgas. Man priekšā aizdomīgi lēni un nedroši pa brauktuvi līkumoja kāds automobilis. Pārņēma neomulības pilna sajūta. Ja nu tas ir Juris Jānis Jevgēnijs, kurš, likuma sargāts, atkal piedzēries vada savu auto? Par laimi man un par laimi viņam, mašīna drīz vien nogriezās sānceļā. Lai tev veicas, Juri Jāni Jevgēnij!