Laikraksta lasītāji interesējas par jaunumiem, kas skars gaļas kūpinājumu ražošanu, un jautā, kas ir Eiropas Komisijas aizliegtais benzopirēns: «Vai pašlaik gaļā tiek mērīta šīs vielas koncentrācija? Vai tiesa, ka, ievērojot Eiropas prasības, gaļa būs jāizsutina un tad jāpievieno E vielas dūmu smaržas un garšas imitācijai?»
Pārejas periods līdz septembrim
Zemkopības ministrijas (ZM) preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka tradicionālās kūpināšanas laikā bez labvēlīgiem procesiem, kas ir patērētāju pieprasīto garšas, smaržas un krāsas īpašību pamats, uz kūpināto produktu virsmas nonāk dūmos esošie savienojumi, tajā skaitā policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (turpmāk – PAO), kas ir kancerogēnas vielas.
Benzo(a)pirēns ir viens no PAO. Saistītais PAO saturs kūpinātos produktos atkarīgs no daudziem faktoriem: kūpināšanas krāsns vai ģeneratora, malkas veida un sadegšanas temperatūras, kūpināšanas pakāpes un ilguma utt.
ZM pārstāve atklāja, ka tagad pieļaujamā benzo(a)pirēna koncentrācija ir pieci mikrogrami kilogramā produkta. Gaļas un to produktu ražotājiem jāseko līdzi ražošanas procesam, lai šī norma tiktu ievērota. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) to pārbauda arī oficiālajās kontroles programmās.
No 2014. gada 1. septembra pieļaujamā benzo(a)pirēna koncentrācija būs divi mikrogrami kilogramā produkta. Šo normu Eiropas Komisija pieņēma jau 2011. gadā, un tika dots trīs gadu pārejas periods, lai ražotāji varētu uzlabot ražošanas procesu.
Nenosaka pievienot E vielas
D. Muceniece skaidro, ka šo izmaiņu mērķis esot nodrošināt patērētājiem iespēju iegādāties veselīgāku pārtiku, bet tās nenosaka, ka ražotājiem/kūpinātājiem tiks aizliegts kūpināšanas procesā izmantot koksni, un arī nenozīmē, ka jāpievieno E vielas dūmu smaržai un garšai.
Turklāt gaļas ražotāji nebija izteikuši nekādas bažas par to, ka šo normu ievērošana būs neiespējama, vēl jo vairāk, ka tas sagraus nozari. Ažiotāžu Latvijā izraisīja «Lietuvos Rytos» publicētā vēsts, ka no 2014. gada 1. septembra ES būs aizliegti produkti, kas sagatavoti, izmantojot tradicionālo kūpināšanas metodi.
Zemkopības ministrija ir lūgusi gaļas ražotājus iesniegt paškontroles analīžu rezultātus par benzo(a)pirēna saturu kūpinātā gaļā un tās produktos. Lai varētu prasīt Eiropas Komisiju pārskatīt benzo(a)pirēna normas, ražotājiem ir jāsniedz pārliecinoši pierādījumi par to, ka ogļūdeņražu līmeni viņu ražotajos produktos nav iespējams samazināt līdz noteiktajai normai.
Tāpat Zemkopības ministrija sadarbojas ar Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādes asociāciju un citiem sadarbības partneriem, kā arī ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu «BIOR», lai iegūtu pamatotus pierādījumus un varētu pārliecināt Eiropas Komisiju, ka Latvijā ar malku kūpināta gaļa un gaļas produkti neapdraud cilvēku veselību.
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta pārstāve Ilze Plīkša atklāja, ka pagājušajā gadā valstī ir ņemti 30 paraugi benzo(a)pirēna un PAO izmeklēšanai, no tiem 11 gaļas paraugi un 19 zivju. Rezultāti liecina, ka: 19 no noņemtajiem paraugiem benzo(a)pirēns un PAO iekļaujas jaunajā normā (līdz 2), bet astoņiem ir robežās no 2 – 5 mg/kg (mikrogrami/kilogramā). Savukārt trīs gaļas paraugi un viens zivju ir neatbilstīgi, (benzo(a)pirēnu un PAO pārsniedz R1881/2006 noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.
