Dažās ģimenēs mīļvārdi tiek nodoti no paaudzes paaudzē. To ievēroju studiju laikā Ļeņingradā, īrējot dzīvokli pie dažādām personām.
Dažās ģimenēs mīļvārdi tiek nodoti no paaudzes paaudzē. To ievēroju studiju laikā Ļeņingradā, īrējot dzīvokli pie dažādām personām. Vienu ģimeni atceros joprojām. Tur viss bija neparasts – gan īpašnieku sa skarsmes stils, gan lieliskais pilsētas centra mikrorajons un, protams, arī dzīvoklis, kura platība tajā laikā man šķita neaptverama.
Mana saimniece – ārste vidējos gados – dzīvoja kopā ar vīramāti, kaukāziešu izcelsmes aristokrātu atvasi. Vedekla gan bija no vienkāršām aprindām. Abas bija ietekmīgu vīru atraitnes. Vedeklas Annas Petrovnas dzīvesbiedrs bijis pazīstams profesors, bet Marijas Dmitrijevnas vīrs – slavens ceļu būves inženieris. Dāmas, uzrunājot viena otru, lietoja tikai formu “jūs”. Viņas nekad nenolaidās līdz skaļiem strīdiem vai aprunāšanai, lai gan bija tik atšķirīgas kā diena un nakts.
Katru rītu pirms došanās uz darbu mana saimniece pieklauvēja pie vīramātes durvīm un apjautājās: “Labrīt! Kā jūtaties, mana bezdelīga?” Man tas šķita pārlieku dīvaini, jo es nemūžam neuzdrīkstētos cēlo aristokrāti saukt par bezdelīgu vai kādu citu putnu. “Es jūtos lieliski, dārgā Anna Petrovna,” vienmēr atbildēja bezdelīga.
Pēc kāda laika nenocietos un vaicāju sievietei, kādēļ viņa lieto tik neizprotamu uzrunu. Dzīvokļa saimniece attrauca: “Vai, mīļā, es nemaz neuzdrīkstos lauzt dzimtas tradīciju! Mariju Dmitrijevnu par bezdelīgu dēvēja mans vīratēvs jau kopš iepazīšanās brīža. Šo mīļvārdiņu viņa ieguvusi jaunībā, jo bijusi neizsakāmi gracioza un slaika. Arī mans dēls vecmāmiņu vienmēr sauc par bezdelīgu.”
Dienas bezdelīga vadīja, liekot pasjansu, klausoties krievu romances un pārlapojot neskaitāmus fotoalbumus. Dažreiz viņa atvēra drēbju skapi un aicināja mani ienākt. “Šajā kleitā es salauzu pirmā vīra sirdi,” viņa norādīja uz pagājušā gadsimta 20. gadu izsmalcināti elegantu tērpu. Lai nepateiktu neko muļķīgu, parasti atturējos no jautājumiem un komentāriem. Tāpat vienmēr centos sevi kontrolēt, lai neviļus neizspruktu mīļvārdiņš bezdelīga, jo beidzot tas man bija iepaticies.
