Šoreiz centīsimies noskaidrot, kādas laika maiņas var iespaidot zivis būt aktīvām un kādas – tieši otrādi – padarīt tās kūtras.
Šoreiz centīsimies noskaidrot, kādas laika maiņas var iespaidot zivis būt aktīvām un kādas – tieši otrādi – padarīt tās kūtras.
Ļoti daudzi copmaņi, pirms posties uz zveju, interesējas, kāds ir atmosfēras spiediens, par iespējamiem nokrišņiem un gaisa temperatūru. Bet dažiem vienalga, ko sola meteorologi. Viņi gluži vienkārši iet un zvejo.
Jūt atmosfēras spiedienu
Noliegt, ka atmosfēras spiediens iespaido zivju aktivitāti, nevar. Par to ir pārliecinājušies daudzi copmaņi. Bet kā iespaido? Viena zvejnieku grupa uzskata, ja atmosfēras spiediens paaugstinās, tad tas labvēlīgi ietekmē ūdenskrātuves iemītniekus, copes ir biežākas. Ja atmosfēras spiediens krītas, tad lomi ir mazāki. Vai tā tas ir?
Zivju uzvedība ir atkarīga ne vien no ūdens temperatūras, bet arī no atmosfēras spiediena. Jo augstāks tas ir, jo lielāka skābekļa koncentrācija ūdenī. Ja spiediens krītas, ūdens augšējos slāņos sāk trūkt skābekļa un zivis jau ir meklējamas dziļumā.
Vējā pieaug aktivitāte
Ja ir sacēlies neliels vējiņš, kas jauc ūdensslāņus, ūdenī būs vienmērīgi un bagātīgi izšķīdināts skābeklis un zivis kļūs aktīvas. Ja krasi mainās atmosfēras spiediens, tad peldones nespēj atrast optimālo atrašanās vietu un ir mazkustīgas, līdz ar to arī makšķernieks nevar lepoties ar labu lomu.
Jau sen ir zināms, ka ūdens temperatūrai ir liela nozīme gan zivju, gan arī dažādu kukainīšu dzīvē. Zivis intensīvi barojas, kad ūdens temperatūra ir +12 līdz +20°. Pēkšņi uzpūš spēcīgs un auksts vējš, ūdens temperatūra krītas, un tas negatīvi ietekmē siltumu mīlošās zivis: karpas, karūsas un līņus. Šādos laika apstākļos šīs zvīņaines cenšas uzturēties dziļākās vietās. Protams, ir pieļaujami arī izņēmumi, kad vietās, kur ir maz skābekļa, spēcīgais vējš, samaisot ūdeni, bagātina to ar skābekli, kas pozitīvi ietekmē zivis. Tās kļūst aktīvas un intensīvi sāk meklēt barību.
Barību meklē strautiņos
Bieži ir tā, ka pirms gaidāmā negaisa zivis aktīvi meklē ēsmu, bet vētras laikā par to izrāda minimālu interesi vai nemaz. Karstās vasaras dienās droši vien esat novērojis, ka, uzpūšot siltam vējam, cope kļūst vēl vājāka, jo ūdenī atkal trūkst skābekļa.
Uztraukumu zivju dzīvē rada arī ūdens līmeņa maiņa. Ja tas ir zems, peldones dodas uz dziļākām vietām, kur barības krājumi nav tik lieli, tāpēc arī viņas ir kļuvušas aktīvas. Kad ūdens līmenis krasi paaugstinās, tās dodas tuvāk krastam, kur ir daudz ūdensaugu un vairāk barības.
Zivju pašsajūtu iespaido arī nokrišņi. Sarunājoties ar pieredzējušiem copmaņiem, secināju, ka viņu domas dalās. Vieni apgalvo, ja līst lietus, tad uz copi vari neiet. Savukārt citi stāsta, ka tieši lietus laikā vislabāk ķeras. Skaidrs ir viens: lietus iespaido zivju pašsajūtu un to aktivitāte ir atkarīga no tā, cik stiprs ir lietus un cik ilgi līst. Ja vasarā mirdzina neliels lietutiņš, tad tas tikai rosina zivīm apetīti. Ja iestājas stipras, ilgstošas lietavas, gaidītā cope var nenotikt. Turklāt lietus laikā ūdens saduļķojas un ir sliktāk saredzama ēsma.
Ķersies pirms negaisa
Visus faktorus ir grūti uzskaitīt, kas aktivizē copi un kas ne. Ir saulaina diena, viss it kā liecina par aktīvu copi, bet tā nesanāk. Kas tad varētu būt par iemeslu? Izrādās, katram zivju veidam ir savi saules radiācijas līmeņi. Ja tie ir augstāki, tad zvīņaines kļūst mazaktīvas un par barību interesi neizrāda. Taču ir arī izņēmumi. Šādās dienās labāku lomu iespējams gūt ēnainās vietās, bet vēl labāk makšķerēt vakara krēslā. Ja laiks ir apmācies, tad zivis var būt aktīvas visas dienas garumā.
Makšķerniekiem droši vien ir jautājums: kad tad ir labākā cope? Laikam jau klusās, siltās un bezvēja dienās, kad debesis ir nomākušās. Labi ķersies arī pirms negaisa, pēc ilgstoši karsta laika un dienās, kad līst īslaicīgs lietus. Saulainā laikā ar mainīgu mākoņu daudzumu un nelielu dienvidu vējiņu arī labi ķersies. Lieliskus panākumus iespējams gūt dienās, kad smidzina smalks lietutiņš, ir neliels vējiņš, kas pūš pret straumi.
Ir laika apstākļi, kad zivis neņem ne lūdzamas. Bieži vien tas ir tad, kad vējš pūš no ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem un krasi krītas vai ceļas ūdens līmenis. Zvīņaines neķersies vētras laikā, ja pūš brāzmains vējš ar spēcīgu lietu, puteņa laikā. Nekādus dižos panākumus nav iespējams gūt dienās, kad vējš pūš pa straumi. Arī karstā laikā zivis ir kūtras. Noteikti esat ievērojis, ka vasarā pēkšņi paliek vēss. To lieliski jūt arī zivis, un šādos laika apstākļos viņas par ēsmu interesi neizrāda.
