Gribam to vai ne, katrai norisei un parādībai ir vairāki slāņi, apakšējais reizēm uzzibsnī cauri virspusei.
Gribam to vai ne, katrai norisei un parādībai ir vairāki slāņi, apakšējais reizēm uzzibsnī cauri virspusei. Atsitiens no pamata rada smeldzi, kam katrs meklē savu attaisnojumu, arī skaidrojumu. Redzot attieksmju sablīvējumu, arī žurnālists nokļūst soģa vai aizstāvja lomā. Man nepatika , ka mūsu rajons Latvijas Sporta veterānu savienības 41. sporta spēlēs nebija ar vienotu komandu. Bauska pieteica savus sportistus divos veidos – vieglatlētikā un šautriņu mešanā. Neizsvēršu, cik nozīmīgs šāds pavērsiens bija pilsētas prestižam, jo kompleksam sporta sarīkojumam pilsētas kopā ar rajonu tomēr veido vienu veselu komandu. Atsevišķi piesakās Latvijas lie lās pilsētas, bet Bauska vēl nav to statusā. Salīdzinājumā ar jubilejas 40. sporta spēlēm rajona kopvērtēju mā iegūtā vieta bija zemāka – astotā 2004. gadā, ceturtā 2003. gadā. Sporta speciālistu uzdevums ir analizēt šādu rezultātu iemeslus, bet, manuprāt, arī spēku sadrumstalotība ir negatīvs faktors.
Sporta norisēm līdzdzīvojot, šī nav pirmā un droši vien nebūs pēdējā reize, kad saskaras un pat saduras vienas vai otras puses intereses. Šādās situācijās risinājums, manuprāt, rodams izrunājoties, izstrīdoties, liekot galdā visus argumentus. Godīgi sakot, senioru dalīšanās skumdina visvairāk, jo, iesaistoties sporta laureātu gada sarīkojumu sagatavošanā, esmu pamanījusi, ka viņi nav aizmirsti. Pieļauju, varbūt kāds jutis mazāk uzmanības, bet zinu, ka par viņiem domā. Latvijas veterānu spēles ar ilggadību, ar īpatno gaisotni dzīvo, un ļoti ceru, ka tas saglabāsies, kaut arī citi lielie sporta sarīkojumi jau pagātne. Vairs neatsaukt atpakaļ vecās labās lauku sporta spēles. Senioru sacīkstēs jaušams kas vairāk par sportiskumu – indivīda vērtība –, kas pavisam sirmos un vēl ne tik sirmos gados ir ļoti svarīga.
Visi priecājamies par Bauskas rajona lielisko pieteikumu Latvijas pirmajā olimpiādē, jo gaužām sarežģīti bija paredzēt, kā varētu veikties līdz šim nebijušā sporta sarīkojumā. Trešā vieta un spēja pārspēt vairākus lielus un sporta tradīcijām bagātus rajonus ir patiešām jānovērtē. Tikai viens vienīgs punkts mūsējos “pacēla” trijniekā. Šis viens punkts kaut vai nedaudz kliedēja sieviešu volejbola iz lases vadītāja sarūgtināju mu par slejas sākumā minēto interešu sadursmi. Volejbolistes cerēja, ka spēcīgākā spēlētāja būs laukumā kopā ar viņām, bet notika citādi. Grūti pateikt, kas sagādā lielāku smeldzi – cerētās un neiegūtās medaļas vai vienas spēlētājas nerēķināšanās ar visu komandu… Ak, šis dalīšanās bacilis, kas Bauskas rajonu skāris ne jau tikai sportā!
