Sveiks, mazais lasītāj! Tev noteikti ir daudz draugu un draudzeņu. Vai zināji, ka tev ir vēl viens draugs – Polivitamīns – gudrs, stiprs un drosmīgs.
Sveiks, mazais lasītāj!
Tev noteikti ir daudz draugu un draudzeņu. Vai zināji, ka tev ir vēl viens draugs – Polivitamīns – gudrs, stiprs un drosmīgs.
Tas zina visu par veselību un to, kā darbojas tavs organisms. Viņš vienmēr ir gatavs aizstāvēt no ļaunā Vīrusa. Polivitamīns pat izglāba kāda zēna dzimšanas dienu.
Mārtiņam ir daudz draugu, tāpēc vairākas reizes gadā viņš piedalījās viņu dzimumdienu svinībās, kur allaž bija jautri un arī gardumu netrūka. Jauka ir diena, kad kļūsti par gadu vecāks, esi paaudzies nedaudz garāks un kļuvis par kripatiņu gudrāks. Pat pieaugušie tad ar tevi runā citādāk – kā ar lielu cilvēku. Turklāt dzimšanas dienā tu saņem dāvanas, mielojies ar gardumiem un mamma pat nedusmojas par trokšņošanu.
Pirmdienas rītā Mārtiņš pamodās ar domām par piektdienu, kas būs viņa dzimšanas diena. Zēns izlēca no gultas un vienā kreklā, basām kājām aiztraucās uz balkonu, lai sasveicinātos ar saulīti, kas spīdēja caur ziemīgajiem mākoņiem. Rīts bija vēss, bet Mārtiņš to nejuta. Iesprucis istabā, viņš pamanīja, ka no virtuves plūda kārdinoša smarža – mamma cepa omleti – dēla mīļāko ēdienu. Taču līdzās bija bļoda ar svaigu kāpostu un ābolu salātiem, kas Mārtiņam nepavisam negaršoja.
– Tev vajadzīgi vitamīni, ziemā apkārt klejo visādi vīrusi, jābūt stipram, lai nesaslimtu. Apēd vismaz ābolu, ja kāposti negaršo!
Mārtiņš nolocīja omleti bez salātiem, arī ābolu viņam negribējās. To pamanīja Polivitamīns, kurš arī bija virtuvē.
Pēc brokastīm Mārtiņš ar mammu devās uz veikalu pēc kokteiļu salmiņiem, baloniem un plaukšķenēm dzimšanas dienai. Pūta stiprs vējš, bet zēns gāja palēkdamies, vējjaku neaizpogājis. Mamma bārās, ka Mārtiņš ir vieglprātīgs.
Vakarā zēns atteicās no vakariņām, kaut arī mamma bija izcepusi kartupelīšus un vistas kotletes. Kaut kā negribējās ēst.
Naktī Mārtiņš nevarēja gulēt. Cēlās temperatūra, mocīja klepus, deguns bija ciet, sākās iesnas, un zēnam bija grūti elpot. No rīta tētis gāja uz aptieku pēc klepus sīrupa un citām zālēm.
Vecāki nosprieda, ka dzimšanas dienas svinības nāksies atlikt, jo jubilārs ir slims. Dzirdot šādas runas, Mārtiņš sāka raudāt. Ko lai tagad iesāk? Zēns bija izmisumā.
– Neraudi, puisēn! – ierunājās Polivitamīns. Zinu, ko darīt. Tavam organismam trūkst vitamīnu, tādēļ nespēji turēties pretī Vīrusam. Tas ieperinājās tavā kaklā un degunā un kopā ar saviem drauģeļiem tur plosās. Polivitamīns aicināja palīgā savus draugus – C vitamīnu, cinku un selēnu.
Trīs dienas Mārtiņš cītīgi ārstējās, tomēr māmiņa uzskatīja, ka dēls vēl ir pārāk vārgs, lai svinētu dzimšanas dienu.
– Ja tu būtu kārtīgi ēdis salātus un citus dārzeņus, nebūtu saslimis. Lietojot vitamīnus, tu rūpējies par savu veselību.
Sestdien atnāca ciemiņi ar jaukām dāvanām.
Vakarā, kad visi bija prom, mamma Mārtiņam pavaicāja, kura dāvana viņam visvairāk patikusi.
– Laikam lielā mašīna – tajā varēšu vizināt citus. No konstruktora iespējams uzbūvēt cietoksni un ar flomāsteriem izkrāsot. Tomēr zini, mammu, vislabāko dāvanu es saņēmu no Polivitamīna! Viņš kopā ar saviem draugiem vitamīniem man uzdāvināja šos svētkus. Tagad gan es ēdīšu salātus.
Mamma pasmaidīja, sapratusi, ka dēls ir jau liels un kļuvis par atbildīgu cilvēku.
Māmiņa JEĻENA
