Mani vairs neizbrīna, ka zem latviskiem nosaukumiem un apzīmējumiem slēpjas ārzemju ražojumi. Patriotisms, lai arī cik nievāts, Latvijā tomēr ir modē. Uz tā rēķina jau gandrīz 20 gadu dzīvo viena no Latvijas partijām, arī virkne uzņēmēju. To sauc par reklāmu, spēju pasniegt jebkuru produktu tā, lai to vēlētos pirkt. Jācenšas nemelot, patiesību parakstot kaut kur apakšā sīkā drukā.Tāpēc arī vairs neizbrīna «Mūsu pagrabiņa» kartupeļi, audzēti Itālijā, un minerālūdens «Sigulda», ražots Igaunijā. Informācija par šo produktu izcelsmi tomēr ir atrodama. Naivi, bet gribētos sīko druku atrast arī zem politiķu lēmumiem. Piemēram, likumam «Par dzīvojamo māju apsaimniekošanu» būtu pierakstīts: ražots konkrētas augstskolas mērķiem un attiecīgas būvniecības firmas sponsorēts. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumam par gāzes cenām, kas ļauj arī pašreizējā krīzes situācijā monopolam «Latvijas Gāze» pelnīt miljonus, vismaz varētu atrast apakšā īsu tekstu «Ražots Krievijā».Nebūtu slikti, ja tūlīt pēc skaļajiem valdības paziņojumiem par mazturīgo iedzīvotāju aizstāvēšanu uzreiz kaut vai klusi piebilstu: «Atcelts ar pēdējiem budžeta grozījumiem.» Citādi pēc katra valdības skaļā solījuma nemitīgi jāmeklē dokumenti, kuros šie paziņojumi tiek atcelti jau ar likuma spēku.Pavērojot uzņēmējdarbības vidi un valdības veikto, atliek žēli nopūsties – lai arī sīkā drukā, bet kaut kādu patiesību no uzņēmējiem varam izvilkt. Uzzināt to no valstsvīriem laikam tik viegli neizdosies.
