Svētku runas, dziesmas izskanējušas un uguņi aizmirdzējuši. Visi tika aicināti, katrs saņēma tik, cik vēlējās.
Svētku runas, dziesmas
izskanējušas un uguņi aizmirdzējuši. Visi tika aicināti, katrs saņēma tik, cik vēlējās. Svētku noskaņojumu radām mēs paši, bet ir labi, ja viss apkārt notiekošais to veicina. Vēlos izteikt dažas domas par Latvijas Republikas proklamēšanas 80. gadadienas svinēšanu Bauskā.
Manas atziņas derētu puķu pušķa sadaļai. Tad nu vienu košu rozi es dodu Jānim Matisonam kā svinīgā pasākuma scenārija autoram un režisoram. Bauskas Tautas teātrim un nama darbiniekiem, «Trejupei», Codes pagasta korim, Laimonim Šulcam un Bauskas bērnu mūzikas skolas audzēkņiem, viņu skolotājiem. Sen mēs, baušķenieki, nebijām kopā dziedājuši, un pēc latviešu neoficiālās himnas «Pūt, vējiņi!» man šķita, ja iesāktu vēl kādu dziesmu, mēs dziedātu kā Atmodas sākuma gados – vēl un vēl…
Otrs zieds – Bērnu un jauniešu centram par lāpu gājiena ideju. Man liekas, ka pat Atmodas laikos tik kuplā skaitā baušķenieku, tik daudz jauniešu pie Brīvības pieminekļa nav bijis. Žēl, ka mūzikas atskaņošanas aparatūras trūkums neļāva visiem, kas atnāca, izbaudīt vēl vienu emocionālu mirkli. Bet es lūdzu baušķeniekus būt iecietīgiem. Izrādās, ka atskaņošanas tehnika pilsētā ir deficīts. Tā, kas kādreiz bijusi iestādēm, ir nolietojusies, bet jaunu iegādei nav pieticis naudas. Personiskās iekārtas svētku reizē bija aizrunātas citur.
Trešo ziedu dodu visiem bērniem un jauniešiem, viņu vecākiem un skolotājiem, kuri piedalījās lāpu gājienā. Ir taču kaut kas mūžseni pievilcīgs uguns dzirkstelītē, kuru nesam katrs savās rokās, iedami kopā ar savējiem. Pateicība «Bauskas Dzīves» redakcijai par svētku avīzes dāvinājumu pilsētnieku ģimenēm.
Lai jau tiek viena sīka puķīte ar lieliem ēršķiem arī tam Susaņinam, kas aizveda uguņošanas redzētkārotājus aplamā virzienā. Lielākā daļa ugunsziedus redzēja, un tie bija patiesi krāšņi. Būtu gribējies gan trīsreiz vairāk, bet grūti ir līdzsvarot mūsu pašu, baušķenieku, vēlmes – vieni zvana un saka, lai netērē nelietderīgi nodokļu maksātāju naudu, otri vēlas, lai bauda acīm būtu ilgstošāka.
Visiem, kuri rūpējās par svētku noskaņu, pilsētu rotājot ar karogiem, gaismām, svecītēm – pa ziedam!
Sarkanas un baltas rozes mācītājam Paulam Žibeikam un visiem, kas 18. novembra dievkalpojumā Sv. Gara baznīcā dziedāja vēlreiz «Dievs, svētī Latviju!». Dieva tuvumā mūsu himnai ir īpašs spēks. Dziedātāju gan bija maz…
Bet arī tie, kuri lūdza Dieva svētību Latvijai savās ģimenēs klusībā, ir pateicības cienīgi. Tik daudz jauku ieceru un sirsnīgu lūgšanu Latvija sen nav piedzīvojusi.
Mums visiem jāmācās svētkus radīt un svinēt. Esiet iecietīgi, ja tiem, kas dara, ne viss izdodas. Piedodiet, pamāciet, palīdziet!
