Bauskas gleznotāja Arnolda Nulīša mākslas un dzīves izpētei šogad ir pievērsušies vairāki entuziasti. Idejas rosinātāji ir baušķeniece Inga Krolle, mākslinieka radinieks baušķenieks Imants Nulītis, Bauskas muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode un Bauskas Centrālās bibliotēkas (CB) novadpētniecības datubāzes veidotāja Laimdota Ozoliņa. CB sadarbībā ar pētījumā iesaistītajiem un Bauskas Valsts ģimnāziju 23. novembrī rīkos Arnoldam Nulītim veltītu tematisku pēcpusdienu.
Liels retums Latvijā
Uz Bauskas muzeju no valcēnietes Ingrīdas Lielmanes privātās kolekcijas 29. oktobrī tika atvests Arnolda Nulīša gleznots portrets «Irēne». To varēs skatīt arī mākslinieka 120. dzimšanas dienas atceres sarīkojumā Bauskā. Šīs gleznas attēlu Inga Krolle ieraudzījusi internetā. Viņa piezvanīja pa norādīto tālruni un nodibināja sakarus ar Ingrīdu Lielmani Valkas novadā. Ar mākslas darba īpašnieci vēlāk sazinājās arī Ilga Balode, saņemot laipnu atļauju portreta «Irēne» deponēšanai līdz šī gada 30. novembrim. Speciāliste konsultējās ar mākslas zinātniekiem baušķeniekiem Daini Bruģi un Inu Līni, kas nešaubījās par gleznas māksliniecisko kvalitāti un kultūrvēsturisko nozīmīgumu.
Profesionāli izglītotais gleznotājs Arnolds Nulītis līdz 1945. gadam, kad emigrēja uz Kanādu, rosīgi darbojās Bauskā, Rīgas ielas 63. nama studijā. Diemžēl ugunsgrēkā lielākā daļa 20. gadsimta pirmās puses darbu aizgāja bojā, taču Bauskas mākslinieka vārds ir minēts pagājušā gadsimta 30. un 40. gadu nozīmīgu izstāžu katalogos un recenzijās. Viņa agrīnie darbi, kas tagad Latvijā ir liels retums, guvuši mākslas zinātnieku un ekspertu ievērību. Latvijas izsoļu namos šad tad parādās Arnolda Nulīša kāda glezna, kas droši vien nokļūst kolekcionāru īpašumā.
Saista radniecība
Gleznotājs, kurš Kanādā nodzīvoja ilgu mūžu, izveidoja veiksmīgu karjeru, pievēršoties abstraktākam izteiksmes veidam nekā agrīnajā posmā, skaidro Inga Krolle. Viņa atklāj, ka sākt mākslinieka daiļrades pētījumus pamudināja radniecības saiknes.
Inga stāsta: «Arnolds bija manas vecmāmiņas Teklas Čepules (dzimusi Ceplīte) brālēns. Mājas «Ceplēni», no kurām šis mūsu dzimtas atzars cēlies, atradās Gailīšu pagastā, netālu no Pamūšas. Vecmāmiņas otrs brālēns Vilis Linga arī bija Bauskā pazīstams gleznotājs un pedagogs. Esmu dzirdējusi, ka daži pilsētnieki, kuriem ir vairāk nekā 80 gadu, abus vīrus vēl atceras.»
Vienīgais darbs muzejā
Ilga Balode atnes parādīt vienīgo Bauskas muzeja krājumā esošo Arnolda Nulīša gleznu «Skats uz jauno Bausku». Tā nav datēta, bet gandrīz droši var apgalvot, ka mākslinieks ainavu gleznojis pagājušā gadsimta 30. gados, kad sakņu dārzu un pļavu vietā Mūsas augšējā terasē turīgākie baušķenieki sāka būvēt īres namus. Gleznā dažas jaunas ēkas izceļas uz Bauskas pilsdrupu fona. Šo mākslas darbu 1976. gadā muzejam uzdāvināja baušķeniece Ārija Smilškalne. Viņai un skolotājam, novadpētniekam Eduardam Smilškalnam piederēja diezgan liela vietējo mākslinieku darbu kolekcija. Par gleznu likteni nekas nav zināms.
Kompozīciju «Skats uz jauno Bausku» autors ir uzdāvinājis savam radiniekam un amata brālim Vilim Lingam. Par to liecina uzraksts audekla otrā pusē: «Vērai un Vilim līdzību dienā!» Bauskas muzeja krājuma glabātāja Ilva Strautzele pieļauj, ka «līdzību diena» varētu būt saderināšanās. Vārda semantiku vēsturnieki centīsies noskaidrot. Savukārt Inga Krolle nešaubās, ka glezna tika uzdāvināta Lingu pārim, jo sakrīt abu vārdi. Turklāt Vēra ir ārkārtīgi rets personvārds.
Īpašnieku atsaucība
Sarunā Bauskas muzejā par Arnoldu Nulīti piedalījās studente rīdziniece Madara Lielmane – portreta «Irēne» īpašnieces Ingrīdas Lielmanes meita. Viņa un draugs Romāns gleznu atveda uz Bausku. Abi jaunieši mūsu pilsētā bija pirmo reizi.
Interesants ir Madaras stāsts par kolekciju, kas pirms vairākiem gadiem nokļuva Lielmaņu ģimenē: «Manas vecvecmāmiņas māsa Zilvija Dzilna pirms dažiem gadiem devās aizsaulē un atstāja mums savu mantojumu. Jaunībā Zilvija no Valkas pārcēlās uz Rīgu, lai mācītos par skolotāju. Viņa apmetās ļoti attālas radinieces turīgā ģimenē. Tai piederēja gleznu kolekcija. Otrā pasaules kara laikā ģimene aizbrauca uz Amerikas Savienotajām Valstīm, visus mākslas darbs atstājot Zilvijai, kura tos rūpīgi glabāja. Krājumā bija dažādu autoru gleznas, bet viņu vārdi mums ne ar ko neasociējās, jo neesam mākslas lietpratēji. Tāpēc vērsāmies pie eks-pertiem, lūdzām kolekciju novērtēt un noskaidrot, vai tie ir oriģināldarbi vai kopijas.»
Tā kā uzvārds Nulītis Lielmaņu ģimenei bijis galīgi svešs, portretu «Irēne» nolēmuši pārdot. Kad internetā to ieraudzīja Inga Krolle, mantotās gleznas stāstā radās negaidīts pavērsiens. Madara turpina stāstu: «Mana mamma bija ļoti priecīga par Bauskas muzeja piedāvājumu uz mēnesi deponēt portretu «Irēne». Viņa un arī es gribētu, lai novadnieka gleznu savā īpašumā iegādājas muzejs, nevis kāds privātkolekcionārs. Tas nozīmē, ka darbs atgrieztos vidē, kurā gleznotājs darbojies, un būtu pieejams ļoti daudziem muzeja apmeklētājiem, jo Latvijā, kā apgalvo eksperti, šī autora agrīnie darbi ir liels retums. Mēs ceram, ka nodomu izdosies īstenot. Ģimenes īpašumā ir arī studija impresionisma stilā, ko gleznojis Arnolda Nulīša māceklis Kārlis Mude. To noskaidroja eksperti, bet precīzāku ziņu par šo personu trūkst.»
Tāpēc «Bauskas Dzīve» aicina vecākās paaudzes baušķeniekus iesaistīties Arnolda Nulīša un mācekļu radošās darbības turpmākajā izpētē, sniedzot viņu rīcībā esošo informāciju Ilgai Balodei Bauskas muzejā vai Laimdotai Ozoliņai Bauskas CB.
«Bauskas Dzīve» aicina vecākās paaudzes baušķeniekus iesaistīties Arnolda Nulīša un mācekļu radošās darbības turpmākajā izpētē, sniedzot viņu rīcībā esošo informāciju Ilgai Balodei Bauskas muzejā vai Laimdotai Ozoliņai Bauskas CB.
