Bauskas rajona Dārzkopības un biškopības kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāja pienākumus no 9. decembra izpilda svitenietis Verners Benužs.
Bauskas rajona Dārzkopības un biškopības kooperatīvās sabiedrības (DBKS) valdes priekšsēdētāja pienākumus no 9. decembra izpilda svitenietis Verners Benužs.
Viņš šajā amatā ievēlēts sakarā ar to, ka 19. decembrī beidzas līdzšinējās priekšsēdes Aijas Vīksnītes pilnvaru termiņš un viņa atteicās turpināt darbu. Tādēļ sabiedrības pilnvaroto sapulce pieņēma iepriekšminēto lēmumu, lai organizācija ievērotu ar likumdošanu un uzņēmējdarbību saistītas normas. Pilnvaroto sapulce uzdeva valdei izstrādāt koncepciju par turpmākās darbības iespējām.
Viedokļi atšķiras
DBKS Bauskas rajonā ir gara vēsture, un tās veterāns Iecavas reģionālās grupas aktīvists Ēvalds Kivilands atcerējās laiku, kad biedrībai darbs veicās. Viņaprāt, «algoti cilvēki bremzē darbu, pat nedara neko». Tādēļ pēdējos gados piedzīvoti zaudējumi. Bauskā, viņaprāt, pavisam apsīcis darbs daiļdārzu konkursu, puķu izstāžu rīkošanā, netiek organizēti izbraukumi. Kaut arī iecavnieks negrib, lai sabiedrību likvidētu, tomēr viņš atzīst, ka bez pozitīvām pārmaiņām tā nav spējīga darboties.
Revīzijas komisijas priekšsēdētājas Ģertrūdes Rupkas ziņojumā arī izskanēja pārmetumi par nolaidību un nepamatotiem zaudējumiem. Pašlaik sabiedrība palikusi bez civilizētām telpām, jo ēka Bauskā, Zaļā ielā 2, ir pārdota, otrs īpašums Kalna ielā 12 izīrēts. A. Vīksnīte ziņojumā sacīja, ka summa, kas iegūta, pārdodot ēku Zaļā ielā, sedz zaudējumus. Daži sabiedrības telpu īrnieki nav īri korekti maksājuši par to izmantošanu. Neveiksmes viņa skaidroja ar Latvijas vispārējo smago ekonomikas un finansu situāciju, kas skārusi arī DBKS darbu.
Pārmetumus daži sapulces dalībnieki no 15 balsstiesīgajām personām adresēja cits citam, palikdami pie savas taisnības. Baušķeniece Regīna Krūmiņa vaicāja: «Kur palikusi daiļuma ieviešana Bauskā? Žēl, ka esam tā kā muļķi nostādīti. Burtiski strādāts tukšgaitā. Aijai (priekšsēdētājai – M. O.) vajadzēja būt stingrākai. Smaidai (S. Bukai, grāmatvedei – M. O.) bija jāsaka – grimstam, vajag kaut ko darīt.»
Kam vajadzīga sabiedrība
Pašlaik DBKS skaitās ap 200 biedru, par 2000. gadu biedru naudu samaksājuši tikai astoņi. Iecavnieki vākuši naudu, bet paturējuši reģionālajā grupā, jo vadība tāpat neko nedarot, – tā Ē. Kivilands. Uz sapulci bija aicināti visi biedri, bet ieradās aptuveni viena desmitā daļa. Tātad jāsecina – tik maza ir interese par sabiedrības darbu arī tās pastāvēšanai kritiskā situācijā. 9. decembrī jautājums – būt vai nebūt sabiedrībai – netika izšķirts. Taču izskatījās, ka nav neviena, kurš patiešām vēlētos tādu «smagu vezumu vilkt» vai aktīvi darboties, lai sabiedrība pastāvētu bez finansu sarežģījumiem.