«Bauskas Dzīve» reģionālās reformas ietekmi uz Lietuvas valsts pārvaldi un Biržu rajona lauku ļaužu dzīvi izzināja 9. decembrī.
“Bauskas Dzīve” reģionālās reformas ietekmi uz Lietuvas valsts pārvaldi un Biržu rajona lauku ļaužu dzīvi izzināja 9. decembrī.
Jāpiebilst, ka kaimiņos pārmaiņas notikušas pirms apmēram septiņiem gadiem. Biržu rajonā kopumā ir apmēram 35,8 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem 15 tūkstoš – rajona centrā Biržos. Mazāko pašvaldību (Lietuvā teic “seņunija”, pie mums – pa gasts – K. S.) apvienošanās lielākās Lietuvā risinājusies pirms apmēram 15 gadiem, teic Biržu rajona Padomes (RP) priekšsēdētāja vietnieks Rimants Martinonis. Protams, daļa vietvaru darbinieku zaudēja darbu. Taču tie, kas meklējuši, to atraduši. Lietuvas laukos dažādas dzīves jomas tiek koncentrētas. Piemēram, vienā ēkā atrodas skola, pasts, kas kļūst par vietējo centru. Tā ir ekonomiski izdevīgāk.
Amatus nevar savienot
Tagad pirmā līmeņa pašvaldība Lietuvā ir rajona Padome. Tai ir sava administrācija. Vietvaras 25 deputātus, skatot partiju sarakstus, ievēl rajona iedzīvotāji, bet RP priekšsēdētāju – deputāti. Savukārt septiņu vietējo lauku un Biržu pilsētas administratīvi teritoriālo centru vecākos ieceļ RP.
Lauku un pilsētas centru vadītājs nevar būt RP deputāts vai strādāt RP pašvaldības administrācijā.
Iniciatīva nāk no lejas
Centru uzdevums ir organizēt un risināt vietējās komunālās saimniecības problēmas, sociālo darbu ar bezdarbniekiem un sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm utt. tiem arī jārealizē RP pieņemtie lēmumi.
Savukārt viens no RP administrācijas pienākumiem ir dažādu projektu rakstīšana. Aktīvi šajā procesā iesaistās vietējās sabiedrības aktīvistu grupas. Starp tām ir tādas, kas reģistrējušās un ieguvušas kādu nevalstiskās organizācijas juridisko statusu, proti, apvienības, biedrības vai tml. Sabiedriskajām grupām finanšu piešķiršanas procedūra ir ar vieglākiem nosacījumiem. Arī lauku ciemu administratīvie centri virza vietējo sabiedrības aktīvistu grupu rosinātas ieceres, piebilst Biržu rajona Pačeraukštes pagasta vecākais Vitauts Džejs. “Lepojamies ar administratīvo centru vadītāju enerģiskumu. Viņi RP nedod miera,” uzteic R. Martinonis. V. Džejs piekrīt, ka dzīves kvalitātes celšanas iniciatīva Biržu rajonā nāk no lejas uz augšu.
Garantē līdzfinansējumu
Par nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansējuma piešķiršanas lietderību un nepieciešamību, kas noteikts desmit procentu apmērā no kopējās ieceres izmaksu summas, lemj RP deputāti. Pašvaldības ieguldījums kādā no projektiem bijis 50 tūkstoši litu (vakar, 13. decembrī, Latvijas Bankas noteiktais kurss Lietuvas litam bija Ls 0,204. Tātad 50 tūkstoši litu – Ls 10 200). Savukārt citā tas sasniedzis pat 170 tūkstošus litu, min RP priekšsēdētāja sabiedrisko attiecību speciāliste Jurga Bogomoloviene. Atbalstīto ieceru priekšnoteikums ir RP darbības prioritāšu gada programmas. Tās ir – “Palīdzība laukiem”, “Veselības aprūpe” u. c. Ja tajās nav kāda projekta tēmas, tad pašvaldība naudu nevar dot. Savukārt kādu aktivitāti programmā jāiekļauj jau laikus, tās veidošanas procesā.
Pašlaik lauku ļaužu dzīves kvalitātes celšanos veicina sešu (no 25 deputātiem) Zemnieku partijas deputātu darbs RP, uzsver R. Martinonis.
***
Vairāk par Pačeraukštes pagasta administratīvā centra un vecākā darbību, kā arī laucinieku dzīvi, vietējās pamatskolas direktora Audra Vidola, Biržu rajona laikraksta galvenās redaktores Jaņinas Bagdonienes u. c. viedokļiem par teritoriālo reformu Lietuvā “Bauskas Dzīve” lasītājus informēs šajā lappusē nākamajā nedēļā – 21. decembrī.
