Bauskas rajonā pašlaik reģistrēti 25 multiplās sklerozes slimnieki, taču, iespējams, ka visi nav apzināti.
Bauskas rajonā pašlaik reģistrēti 25 multiplās sklerozes slimnieki, taču, iespējams, ka visi nav apzināti.
Lai noteiktu precīzu diagnozi, nepieciešami specifiski un dārgi izmeklējumi.
Multiplā skleroze (MS), ko mēdz saukt arī par izkaisīto sklerozi, ir hroniska slimība, kas bojā nervu šķiedras galvas un muguras smadzenēs. Sievietes ar to sirgst vairāk nekā vīrieši, turklāt tā biežāk sastopama zemēs, kur klimats ir mērens un vēss, arī Baltijas valstīs. Par šo slimību stāsta ārsts neirologs JURIS LANDORFS.
– Veselas nervu šķiedras apņem izolējoša kārta – mielīna apvalks. Tas sekmē smadzeņu un ķermeņa informācijas apmaiņu. Lai veiktu jebkuru kustību – paceltu roku, kāju vai pamirkšķinātu plakstiņu –, «komanda» jāsaņem no centrālās nervu sistēmas. Multiplās sklerozes gadījumā nervu šķiedras mielīna apvalks tiek skarts, bojāts un sklerotizētie audi nespēj pārvaldīt nervu signālus. Mielīnā veidojas nelieli iekaisuma perēkļi, un tas sāk sabrukt. Katram pacientam izpausmes norit citādāk.
Kādas ir šīs slimības pazīmes?
– Tās ir dažādas: nogurums, ko izraisa pat neliela piepūle, līdzsvara un kustību koordinācijas traucējumi, reiboņi, dažādas sāpes, pasliktinās atmiņa, cilvēks kļūst nervozs, noskaņojums – mainīgs.
Tādas sajūtas ir bijušas katram!
– Tā ir gan, ja pašsajūta pasliktinās bieži, tas var liecināt par dažādu slimību sākumu. Multiplā skleroze rada vairākus specifiskus traucējumus. Viens no smagākajiem ir muskuļu vājums, ko īpaši izjūt kājās, cilvēks nespēj staigāt, nostāvēt. Pasliktinās redze (dubultošanās), novēro urīna nesaturēšanu. Slimības visām pazīmēm ir tendence dažu mēnešu laikā manifestēt. Tas nozīmē, ka šo simptomu dēļ cilvēks zaudē darba un kustību spējas. Tiek kavētas, gausākas kļūst kustības, runa. Vērojot no malas MS slimnieka izturēšanos, tā šķiet kā palēnināti rādītā filmā.
Kas veicina saslimšanu ar multiplo sklerozi?
– Šīs slimības rašanās iemesli joprojām nav skaidri. Tas var būt vīruss, bet šāda versija vēl nav pilnībā apstiprināta. Pieļauj, ka nozīme ir iedzimtībai, tātad, ja kādam rados ir bijusi šī slimība, tā var piemeklēt arī pēcnācējus. Pirmās pazīmes var parādīties gan bērnībā, gan vecumā, taču parasti ap 20 – 40 gadu vecumu.
Diagnozi noteikt nav vienkārši, tomēr profesionāls neirologs nekļūdīgi atšķirs MS slimnieku no citām centrālās nervu sistēmas izpausmēm. Šajā gadījumā nepalīdz diēta, vakcinēšanās vai veselīgs dzīvesveids. Izvērtējot visus simptomus, jāveic medicīniskie izmeklējumi – magnētiskā rezonanse, lumbālā punkcija, «izsaukto potenciālu» mērīšana.
Vai izmeklēšanu var veikt Bauskā?
– Tikai daļēji. Multiplās sklerozes diagnosticēšanu un ārstēšanu dotē valsts programma, to veic Rīgā, Vecmīlgrāvī, Jūras medicīnas centra neiroloģijas nodaļā.
Pie vietējā neirologa šie pacienti nāk tikai ar specifiskām sūdzībām, lai saņemtu bezmaksas vai palētinātu medikamentu recepti, viņiem jādodas pie ģimenes ārsta. Tāpēc pašlaik nevaru pateikt, cik īsti MS slimnieku ir Bauskas rajonā. Nereti tikai slimnīcā pirmoreiz sastopos ar multiplās sklerozes slimnieku galēji smagā slimības stadijā.
Vai šo slimību var izārstēt?
– MS ir ļoti smaga, hroniska slimība. Pilnībā to izārstēt nav iespējams, taču ar medikamentu palīdzību dzīves kvalitāti uz kādu laiku var uzlabot. Daudzi MS slimnieki kļūst par invalīdiem, jo ilgstoši lietotas zāles var sniegt jūtamu veselības uzlabošanos, taču tās ir tik dārgas, ka šaubos, vai Latvijā kāds var atļauties lietot.
Šī saslimšana rada pacientam arī psiholoģiskas problēmas. Cilvēks, kurš uzzina, ka ir slims ar multiplo sklerozi, kļūst nedrošs, viņu var mākt bailes, vainas izjūta pret tuviniekiem, apjukums, zūd pašpaļāvība, pašapziņa, bet palīdzību lūgt citiem ir grūti. Tad atbalsts jāmeklē pie slimības biedriem, tādēļ dibinātas MS asociācijas atbalsta grupas.
fakti
Multiplās sklerozes slimnieku specifiskā izmeklēšana un ārstēšana tiek veikta Latvijas Jūras medicīnas centra Vecmīlgrāvja slimnīcas neiroloģijas nodaļā.
Slimnīcas adrese: Vecmilgrāvis, 5. līnija 26, Rīga, LV-1015. Pierakstīšanās uz konsultācijām pa tālruni 17340349.
* * * * *
Latvijā ir ap 2500 apzinātu multiplās sklerozes (MS) slimnieku, no tiem 600 ir MS asociācijas biedri.
Latvijas multiplās sklerozes asociācija dibināta 1995. gadā.
1996. gadā izveidotas pirmās atbalsta grupas, viena no tām Bauskā, ko vada Ženija Stunda (tel. 20601).
2000. gadā Latvijā darbojās 24 atbalsta MS grupas visos novados.
