«Bauskas Dzīves» uzticīgo lasītāju konkursam pieteicās deviņi pilsētas un rajona iedzīvotāji. Viņi visi laikrakstu lasa ilgi un cītīgi.
«Bauskas Dzīves» uzticīgo lasītāju konkursam pieteicās deviņi pilsētas un rajona iedzīvotāji. Viņi visi laikrakstu lasa ilgi un cītīgi.
Vislielākais stāžs ir baušķeniecēm Natālijai Ābeltiņai un Marijai Dāboliņai. Abas dāmas saglabājušas laikraksta «Bauskas Vēstnesis» atsevišķus numurus vēl no trīsdesmito gadu beigām. Vietējā laikraksta cienītāja ir Ārija Puķe Misā. Viņa lasa avīzi kopš tās iznākšanas gada. Īslīciete Emīlija Eigita ir lietuviete, kura, pārceļoties uz dzīvi Latvijā, labi iemācījusies latviešu valodu. Emīlijas kundze vietējo laikrakstu lasa jau no piecdesmitajiem gadiem.
Priekšroku vietējai presei allaž devusi baušķenieces Edītes Andreikas ģimene, Vija Ripa Svitenes pagastā un Ināra Mūrniece Bārbeles pagastā.
Uzticīgo lasītāju vidū ir cilvēki ar īpašām interesēm. Piemēram, rundālietis Imants Grunde kolekcionē laikraksta publikācijas par vēstures tēmām. Viņa arhīva vecākie materiāli datēti ar 1981. gadu. Baušķeniece Ruta Dābola izgriezumus no «Bauskas Dzīves» krāj gandrīz 30 gadu. Viņas dzejoļi septiņdesmitajos gados bieži publicēti mūsu laikrakstā. Ruta «Bauskas Dzīvē» strādājusi arī par korespondenti.
Ciemos pie Marijas Dāboliņas
Šoreiz «Bauskas Dzīve» ciemojās pie skolotājas Marijas Dāboliņas. Šogad viņai, tāpat kā Latvijas valstij, apritēs 80 gadu. Cienījamā pedagoģe joprojām aktīvi iesaistās pilsētas sabiedriskajā dzīvē un Bauskas 1. vidusskolā turpina vadīt skolēnu drāmas kopu.
Marijas Dāboliņas krājumos glabājas daļa no laikraksta vēstures. Šeit ir mūsu avīzes «vectētiņš» «Bauskas Vēstnesis», arī «Bauskas Darbs» un «Komunisma Ceļš».
Būdama ģimnāziste, Marija aizrautīgi rakstīja stāstus, ko «Bauskas Vēstnesis» labprāt publicēja. Jaunā autore bija izvēlējusies pseidonīmu «Mēmeliete». «Ļoti naivi un sentimentāli bija mani pirmie literārie darbi,» kritiski secina skolotāja.
Sadarbību ar laikrakstu Marija Dāboliņa pārtrauca 1947. gadā. Būdama izlaiduma klases audzinātāja, viņa saviem skolēniem veltīja sirsnīgu un tēlainu publikāciju, par ko saņēma bargu kritiku. Skolotājas oponenti laikraksta «Bauskas Darbs» 1947. gada 22. oktobra numurā apgalvo «…te lasām tikai jauniešu dzīvei kaitīgas melanholijas pilnas rindas». Kritika noslēdzas ar jautājumu: «Kāpēc skolotāji raksta apolitiskus rakstus?».
Marija Dāboliņa cenšas sistematizēt dažādas publikācijas un fotoattēlus. Viņa iekārtojusi atsevišķas mapītes un albumus. Vienā atrodami laikrakstā publicētie aforismi, citā – rajona amatpersonu fotogrāfijas un apraksti. Vēl viņai pieder dzejoļu kla- de un citi saistoši materiāli.
Pusgadsimta garumā mainījušies gan cilvēki, gan laikraksts, secina skolotāja Dāboliņa. Viņasprāt, preses izdevumi ir politizēti, dominē matērija un prāts, bet jūtu atklāsmju kļūst aizvien mazāk. Tomēr sava rajona laikraksts Marijai Dāboliņai šķiet vismīļākais, lai gan viņa abonē arī citus preses izdevumus.
P. S. Laikraksta nākamajā numurā varēs iepazīties ar vēl dažiem uzticīgajiem lasītājiem.
