Raugoties latviešu kultūrvēstures sākotnes ceļos, viens no latviešu literatūras un rakstniecības «vectētiņiem» ir kalendārs.
Raugoties latviešu kultūrvēstures sākotnes ceļos, viens no latviešu literatūras un rakstniecības «vectētiņiem» ir kalendārs. Grāmatniecības attīstība Latvijā bija sarežģīta, jo sākotnēji gan garīgā, gan laicīgā literatūra bija vācu valodā. Pirmo grāmatu latviešu valodā «Psalmi un garīgas dziesmas…» Rīgā nodrukāja 1615. gadā. Pirmais latviešu katehisms sastādīts pirms 1530. gada, bet Lutera mazais katehisms tulkots ap 1535. gadu. Upsalas bibliotēkā Zviedrijā ir atrasts latviešu katoļu katehisms, kas iespiests Viļņā 1585. gadā.
Līdzās Ernesta Glika organizētiem Bībeles un katechisma tulkojumiem latviešu valodā un pirmajām ābecēm parādījās arī pirmie kalendāri latviešu valodā – tā sauktās «Laika grāmatas», līdzās vācu «Lifländischer Almanach», «Rigascher Kalender», «Mitauscher Kalender» un daudziem citiem. 1788. gadā Jelgavā izdeva pirmo kalendāru latviešu valodā, bet 1796. gadā iznāca latviešu valodā pirmā grāmata dārzkopībā un arī «Dārza Kalenders».
Kalendārs kļuva par izplatītāko grāmatu, dažkārt par vienīgo lasāmvielu un laika grāmatu katrā lauku istabiņā, klētiņā, pirtiņā. Līdzās ābecītei tas bija vienīgais izdevums bērniem.
Tālab savas dzīves daļu esmu veltījis veco kalendāru vākšanai, kopšanai, apzināšanai un izpētei, lai tos saglabātu piemiņai nākamībā. Pašlaik kalendāri izstādīti apskatei Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā.
Pateicos Ceraukstes pagasta ļaudīm, kuri aktīvi piedalījās bibliotekāres Valentīnas Tervidas organizētajā izstādē ar saviem kalendāriem. Paldies Griķu pamatskolas vadībai, skolēniem un bērnu vecākiem par kalendāru apkopošanu! Izdevumi, kas pēc izstādes nodoti manā pārziņā, papildinās un pilnveidos to apzināšanas un izpētes darbu.
Pateicoties par atsaucību, R. SAULĀJS
