Iespējams, ka tieši pilsētvides pieejamības jautājumi ir tas lakmusa papīriņš, kas uzskatāmi parāda, cik ātri realitātē ir spējīgs mainīties birokrātiskais aparāts no pašas augšas līdz apakšai, lai iedzīvotājiem nepieciešamās pārmaiņas realizētos praksē.
Un tas nav pat par Rīgu, kur aicinājumus pēc pozitīvām izmaiņām pilsētvidē nevis uzklausīja, bet centīgi noraidīja, un tikai tagad pirms vēlēšanām gandrīz visas partijas sola, ka kaut ko ņems vērā. Un stāsts nav arī par tiem ciemiem, kur šajā jomā pavisam maz paveikts. Stāsts atkal ir par Bausku.
Kad apmēram pirms desmit gadiem gāju par vides pieejamību runāt ar Bauskas novada domes deputātiem un SIA «Vides serviss» vadību, biju ļoti cerīgs. Tikai vēlāk pamanīju, ka visu īsteno bez izpratnes. Vides pieejamības galvenā ideja – novākt visus šķēršļus, jo pat viens šķērslis maršrutu padara nepieejamu. Bauskā daudz uzlaboja, izmainīja, bet – salabot tikai vienu ceļa posmu vai sataisīt gandrīz visu pareizi, bet atstāt pāris vietas nepārvaramas – tas nezin kāpēc kļuvis par firmas zīmi Bauskā un pat jaunos projektos šādi darbojas.
Tagad visa kalngals ir pārbūvējamās Pilskalna ielas jaunais trotuārs, kurš vietām ir uztaisīts ideāli, bet vietām – kā portāla www.bauskasdzive.lv komentētāji raksta: «Kalnu kalniem!». Nopētot trotuāru, pat drosmīgākie braucēji ratiņkrēslos atzīst, ka pārvietosies pa automašīnu brauktuves daļu.
Tā kā pat pēc Parka ielas pārbūves jau vairāk nekā desmit gadus nav izlabota Uzvaras un Parka ielas trotuāra pārbrauktuve, nav sakārtota stāvā uzbrauktuve pie Mūsas tilta un vēl daudzas vietas – cerība uz patīkamu braucienu ratiņkrēslā pa Pilskalna ielas trotuāru arī laikam paliks nepiepildīta.
