Skaists bija koncerts, labi organizēts, arī lietutiņš neskādēja. Taču, manuprāt, no administrācijas līdz galam viss nebija pārdomāts. Bizness paliek bizness, bet šoreiz Uldis Ozoliņš un Mārtiņš Ruža nedaudz pārrēķinājās.
Skaists bija koncerts, labi organizēts, arī lietutiņš neskādēja. Taču, manuprāt, no administrācijas līdz galam viss nebija pārdomāts. Bizness paliek bizness, bet šoreiz Uldis Ozoliņš un Mārtiņš Ruža nedaudz pārrēķinājās.
Ienākumi būtu par pusi lielāki, ja biļetes būtu par dažādām cenām. Arī publikas būtu otrtik. Katrai ģimenei ir savs budžets. Daudzbērnu ģimenēm un maznodrošinātajiem, arī pensionāriem, uzrādot attiecīgu dokumentu, ieejas biļetes varēja būt lētākas: 2 – 3 lati, 4 lati. Tie, kuriem pensija piecdesmit latu vai mazāka, nevar sešus latus maksāt kā strādājošie, kas saņem divus trīs simtus. Tāpat ir ar invalīdiem. Iznāk, ka mūzika un citi pasākumi nav viņu ausīm, ka tie ir domāti tikai miljonāriem un “biezajiem”. Pieļauju, ka bērni un pensionāri labāk saprot mūziku nekā tie, kuri uz kantrimūzikas koncertu iet pļumpēt aliņu un zīmēties, ka var tos sešus latus atļauties.
Visu cieņu, kungi, padomājiet par to nākamgad!
