Atbild politoloģe ŽANETA OZOLIŅA, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā informācijas nodaļas darbiniece.
Atbild politoloģe ŽANETA OZOLIŅA, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā informācijas nodaļas darbiniece:
– Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs veiktie sabiedriskās domas pētījumi rāda dažādus, visai pretrunīgus rezultātus iedzīvotāju attieksmē pret jaunu valstu uzņemšanu. 45% eiropiešu iebilst pret ES paplašināšanu, jo domā, ka jaunu dalībvalstu uzņemšana varētu ietekmēt vienotas Eiropas veidošanas procesu.
Šī aptauja rāda, ka eiropiešiem pašiem nav skaidra priekšstata par to, kas ir vienota Eiropa. Gluži loģiski ir tas, ka viņiem šķiet,– jaunu valstu un sabiedrību piesaistīšanās jau izveidotai kopībai varētu būt apdraudoša.
Ticamāki ir «Eirobarometra» pētījumi, jo tie ir veikti ilgākā laika posmā un ļauj salīdzināt, turklāt pēta konkrētu problemātiku. «Eirobarometrs» rāda citas tendences, taču arī tās nav īpaši iepriecinošas. Aptaujā noskaidrots, ka tikai 27% ES iedzīvotāju ES aktuālos politikas jautājumus, tostarp jaunu valstu uzņemšanu, uzskata par prioritāti.
Valstu reakcija attieksmē pret paplašināšanos dažādos pētījumos ir pilnīgi diametrāli pretēja. Eiropas sabiedriskās domas pētīšanas institūciju aptaujā Francija tiek minēta kā vispozitīvāk noskaņotā pret paplašināšanos – 37% respondentu uzskata, ka paplašināšanās neietekmētu vienotu Eiropu. Taču «Eirobarometra» aptaujā Francija bijusi viena no skeptiskākajām – tikai 21% iedzīvotāju uzskata, ka paplašināšanās ir prioritāte. Pēc «Eirobarometra» aptaujas vispozitīvāk pret ES paplašināšanos ir noskaņota Dānija – 57% par.
ES dalībvalstīm nepietiek informācijas par kandidātvalstīm, tāpēc no 2000. gada sākta piecu gadu komunikācijas stratēģijas īstenošana.
Otrs apstāklis, kas rada skepsi pret jaunu dalībvalstu uzņemšanu, ir stereotipi. ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens preses konferencē minēja dalībvalstu iedzīvotāju minētos iebildumus pret jaunu valstu uzņemšanu, un tie ir tādi paši kā eiroskeptiķiem kandidātvalstīs: nodarbinātības problēmu un bezdarba pieaugums, bailes no imigrācijas, organizētās noziedzības, kapitāla un preču brīvās kustības, kas var izjaukt jau nostabilizēto ekonomisko sistēmu.
No Žanetas Ozoliņas uzstāšanās Latvijas Radio 17. janvārī
