Liekas visai neloģisks jautājums. Bet atcerieties, ka elpošana nav nepieciešama tikai mūsu fizioloģiskai funkcionēšanai. Svarīgi ir elpot pareizi, kā arī regulāri veikt elpošanas vingrinājumus.
Pareiza elpošana kopumā var samazināt muskuļu spriedzi un sāpes, veicinot relaksāciju, uzlabot asinsriti un gāzu apmaiņu ķermenī, samazināt pulsa biežumu un asinsspiedienu, palēnināt vielmaiņu, uzlabot imunitāti. Pareiza elpošana var pat koriģēt stāju. Neskaitāmi pētījumi ir pierādījuši, ka elpošanas vingrinājumi, it sevišķi dziļā elpošana (ar vēderu), arī ievērojami samazina stresa līmeni ķermenī.
Skaitļi liecina: nepareizi elpojot, cilvēki parasti izmanto tikai 30% no plaušu tilpuma, 70% paliek neizmantoti. Jo kvalitatīvāka ieelpa un pilnvērtīgāka izelpa, jo labāka ir organisma apgāde ar skābekli un ogļskābās gāzes izvadīšana no tā. Pareiza attiecība starp ieelpas un izelpas garumu ir 1:2, proti, izelpai jābūt divas reizes garākai.
Veicot elpošanas vingrinājumus, jārēķinās, ka var parādīties neliels reibonis – tas ir normāli, jo ikdienā ķermenis nav pieradis pie tik liela skābekļa daudzuma asinīs. Ja pacietīgi turpināsit iesāktos vingrinājumus, nepatīkamās sajūtas pāries. Ērtāk vingrojumus veikt sēdus vai guļus stāvoklī, tādējādi atbrīvojot ķermeni.
