«Mēs iesim tālāk, līdz galam, un mēs zinām, kurp iet!» skarbi saka baušķeniece Nadežda Grekova.
«Mēs iesim tālāk, līdz galam, un mēs zinām, kurp iet!» skarbi saka baušķeniece Nadežda Grekova.
Viņa un meita Larisa ir ļoti neapmierinātas ar pilsētas Domes sociālās palīdzības dienestu. Tā vispār neesot palīdzība, bet ņirgāšanās par cilvēkiem, rakstīts vēstulē «Bauskas Dzīvei».
Talants negūst pielietojumu
Viņas dzīvo Plūdoņa ielā. Māte, pensionāre, uztur arī 1955. gadā dzimušu meitu, kura kopš 1990. gada ir bezdarbniece. Larisa savulaik Krievijā esot beigusi mākslas skolu un varētu strādāt par mākslinieci. To Bauskā negribot saprast neviens. Pirms 1990. gada Larisa bērniem skolēnu namā vadījusi keramikas pulciņu, bet no turienes esot padzīta, tā «Bauskas Dzīvei» skaidro māte. Dzīvoklī ir vairāki Larisas darināti darbi, bet pārdot tos nav izdevies, teic N. Grekova.
Meitas talants Bauskā nav guvis pielietojumu, bet citu darbu strādāt viņa nevēlas, abu sieviešu iztikas avots ir mātes N. Grekovas pensija – Ls 54,40 (dati no Domē iesniegtās iztikas līdzekļu deklarācijas – I. M.). Par sevi N. Grekova raksta: «Esmu slima, pārāk sāp salauztā roka, zobi jāārstē nopietni. Man ir 82 gadi, dzīvoklī ir aukstums – no cementa blokiem.»
No pensijas viņa maksā dzīvokļa īri mājas pārvaldniecei, par ūdensvadu un kanalizāciju, elektrību, atkritumu izvešanu. Iztikas līdzekļu deklarācijā, kas iesniegta 2001. gadā, norādīts, ka apmēram 16 latu mēnesī tiek maksāts par mobilo tālruni. Vēstulē redakcijai L. Grekova gan norādījusi, ka viņa ir laikrakstu «Panorama Latvii» un «Telegraf» ārštata autore. Arī māte sarunā ar «Bauskas Dzīvi» apstiprināja, ka avīzēs esot publicēti lappusēm gari meitas raksti. Diemžēl redakcijas nesteidzoties par tiem maksāt honorārus, sūrojās māmuļa.
Malka jāatstrādā
Iztikas līdzekļu deklarācijā, kas 2002. gada novembrī iesniegta Bauskas Domē, pausts, ka N. Grekovai divistabu dzīvokļa apkurei nepieciešamās malkas iegādei vajadzīgi Ls 90. Šādu summu atlicināt no mazās pensijas nav iespējams, tāpēc N. Grekova gan 2001., gan 2002. gadā vērsusies pēc palīdzības Bauskas Domē. Pašvaldības sociālās palīdzības dienesta speciāliste Irina Gutjare skaidro, ka malka Ls 30 latu vērtībā tiek piešķirta ģimenēm (nevis katram tās loceklim) ar nelieliem iztikas līdzekļiem. Ir tikai viens noteikums – par to jāstrādā darbā, kurā norīko Bauskas Dome.
Lūgums piešķirt malku no N. Grekovas saņemts arī 2001. gada novembrī. Sociālo un veselības jautājumu komitejas lēmums bija pozitīvs, tomēr malku N. Grekova pērn nav saņēmusi, jo neviens no ģimenes nav par to piekritis atstrādāt.
Skaidro Baiba Dēliņa, Domes sociālās palīdzības dienesta speciāliste: «Ja malku lūdz vientuļš pensionārs, tam nav jāatstrādā. Ģimenēs, kurās ir jaunāks darbspējīgs cilvēks, turklāt bezdarbnieks, viņam ir jāiesaistās līdzdarbības pienākumu veikšanā. Šajā gadījumā tā ir N. Grekovas meita Larisa. Deklarācija, komitejas lēmums un norīkojums darbā der tikai vienai apkures sezonai, nevis visam mūžam.»
Ar parādu nesamierināsies
Lai saņemtu malku, šogad L. Grekovai 12 dienu pa piecām stundām bija jāstrādā Bauskas tautas namā par apkopēju. «Viņa uz darbu nāca kopā ar māti,» atceras Nora Trasūne, direktora vietniece, kura šim faktam īpašu uzmanību tobrīd nav pievērsusi. Tautas nama apkopējas varot apliecināt, ka visas kopā viņas darbu veiku- šas ātri, saka N. Trasūne, kura izziņā tomēr norādījusi, ka strādātas nepieciešamās piecas stundas. N. Grekova uzskata, ka strādāts daudz, smagi, taču viņas darbs nav novērtēts, jo izziņa izsniegta tikai Larisai, nevis viņām abām. Tāpēc arī malka piešķirta un atvesta, bet tikai vienai no viņām. Otru daļu Dome esot Grekovu ģimenei parādā, un ar to viņas nesamierināsies, pikta saka N. Grekova.
«Bauskas Dzīve» 3. janvārī ieradās pie sūdzības autorēm, māmuļa sēdēja koridorā uz malkas skaldāmā bluķīša un lasīja avīzi. Meita esot slima un istabā guļot, skaidroja N. Grekova, tālāk par gaiteni neaicinot. Stā- vot koridorā, abas runājām diezgan skaļi, jo māmuļa slikti dzird. Tomēr meita Larisa acīmre- dzot nevēlējās izteikt savu viedokli «Bauskas Dzīvei». Māte sūrojās, ka dzīvoklis esot auksts, māja veca, dzīve smaga, bet saprast to neviens negribot.
Neļaus «sēdēt uz kakla»
Sarunas gaitā «Bauskas Dzīve» atskārta, ka ir vēl kāds cēlonis, kas liek Grekovu ģimenei paust neapmierinātību par Domes sociālās palīdzības dienesta darbu. N. Grekova uzskata, ka nams, kurā atrodas viņu dzīvoklis, esot nepamatoti denacionalizēts. «Mums ir dokumenti, kas to pierāda,» pārliecināti pauž Nadežda. Problēma tā, ka šīs mājas pārvaldniece ir Baiba Dēliņa, Domes sociālās palīdzības dienesta speciāliste, un šis fakts ļoti nepatīk Nadeždai Grekovai. Savā iztikas līdzekļu deklarācijā viņa strikti norādījusi, ka ne pašai, ne meitai Latvijā nepieder nekāda nekustamā manta. Tāpēc arī naids un apņēmība, ka nevienam sev «uz kakla sēdēt» neļaušot. Tā, bargi kratot pirkstu, N. Grekova saka žurnālistei.
Baiba Dēliņa «Bauskas Dzīvei» atzina, ka māja Plūdoņa ielā 11 piederējusi viņas tēva brālēnam, kurš nomiris Kanādā pirms vairākiem gadiem. Mantinieki dzīvo ārzemēs. B. Dēliņa ir mājas pārvaldniece no 1993. gada un «Bauskas Dzīvei» neslēpa, ka viņa ir nogurusi no abu īrnieču sūdzībām. Taču tas nekādi neietekmē Baibas Dēliņas attieksmi pret sociālās palīdzības sniegšanu Grekovu ģimenei. «Viņas saņem tikpat, cik saņemtu citi, turklāt sociālais budžets nav neizsmeļams, palīdzība vajadzīga daudziem,» apliecina Irina Gutjare, Baibas Dēliņas kolēģe.
Protams, visvienkāršāk būtu no sociālā budžeta ziedot 30 latu, lai sūdzētājām nopirktu vēl vienu kravu malkas un iestātos šķietams miers. Taču tad šīs palīdzības varētu pietrūkt kādai citai ģimenei, ku- rai neklājas vieglāk. Turklāt, kurš var galvot, ka Grekovu ģimene neatradīs, par ko sūdzēties?
