Laba kāpostu raža šogad ienākusies Boļeslavam un Jeļenai Pukajevičiem no Svitenes pagasta.
Laba kāpostu raža šogad ienākusies Boļeslavam un Jeļenai Pukajevičiem no Svitenes pagasta. Viņi ir sīkzemnieki. Ģimenei pieder divi hektāri zemes, bet jau desmit gadu 0,75 hektāru platībā tiek audzēti kāposti.
Svitenes un Viesturu pagasta vairāki zemnieki šo kultūru audzē lielās platībās, taču Boļeslavs Pukajevičs nebēdā par konkurenci. «Esmu uzbūvējis kāpostu glabāšanai piemērotu pagrabu,» viņš stāsta. «Galviņas svarīgi novākt pirms sala, jo citādi tās uz pavasara pusi sāk bojāties. Jau vairākus gadus mums diezgan veiksmīgi izdodas ražu pārdot. Pavasarī atbrauc Rīgas uzņēmumu pārstāvji un produkciju nopērk.»
Taču, kā atzīst zemnieks, kāpostu audzēšanā notiek tāpat kā azartspēlē – vienu gadu laimē- jas, bet citugad ne, jo izdevumi dažkārt pārsniedz ieņēmumus. Boļeslavs audzē holandiešu šķirnes «Lenox» kāpostus, jo uzska- ta to par vislabāko. Vienāda lieluma cietās galviņas līdz pavasarim labi uzglabājas vēdināmā pagrabā.
Boļeslavs un Jeļena dēstus audzē plēves siltumnīcā. Nākamgad viņi nolēmuši ievākt arī sēklas. No šīrudens ražas izraudzīti veselīgākie kāposti, ko pavasarī iedēstīs sēklu audzēšanai.
Tikai vienu reizi Boļeslavs lauku mēslojis ar «Kemiru», lai stādus spēcinātu. Vēsā un mitrā vasara izrādījusies labvēlīga kāpostu augšanai un galviņu ātrai nobriešanai. «Mēs negribam atpalikt no lielajiem saimniekiem un cenšamies visu darīt pareizi,» saka Jeļena un norāda uz kaimiņu sētu pusi. Viņi kāpostus audzē vismaz deviņu hektāru platībā. Boļeslavs izrēķinājis, ka vajadzīgas sešas dienas, lai novāktu savu lauciņu, talkā uzaicinot divus paziņas.
