Pārdomas par dažiem «Bauskas Dzīves» rakstiem.
Pārdomas par dažiem “Bauskas Dzīves” rakstiem.
Gadījums ar skolotājām pie bankomāta (23. februāra laikraksta 2. lappuse, rubrika “Redakcijas sleja”, I. Muižnieces publikācija “Algas dienā “ņem banku””). To, ka jebkuru labu ideju var novest līdz absurdam, pierāda vēsture. Algas pārskaitīšana uz banku ir ērta pilsētniekiem, vairākos darbos strādājošiem vai tiem, kas strādā tālu no mājām. Nav personīgi jābūt klāt algas dienā, nav visa alga jāglabā skapī starp palagiem. Taču, ja cilvēks dzīvo un strādā vienuviet, laukos vai ciematā, kur pieejami ikdienā nepieciešamie pakalpojumi, bet nav bankas, tāda iespēja ir traucējoša. Iedomājieties cilvēku, kuram darbs ir dažus soļus no mājām, bet, lai iegādātos preci tuvējā veikalā vai samaksātu rēķinu tuvējā pasta nodaļā, ir jābrauc uz pilsētu pēc naudas. Un ja autobuss kursē tikai divreiz dienā. Pilnīgs absurds!
Kas attiecas uz paskaidrojumu, ka šāda sistēma nav obligāta. Tas ir tiesa, taču to neizvēlas darbinieks (šajā gadījumā – skolotājs). To veic darbavietas administrācija. Grāmatvedim ir ērtāk visu naudu pārskaitīt kontos, nevis izmaksāt. Rezultātā arī tiem darbiniekiem, kam šāda kārtība nav ērta, jāpakļaujas. Piemēram, lauku skolā, kur es strādāju, tiem, kas brauca no citurienes, algu pārskaitīja uz banku, bet vietējiem izmaksāja “uz rokas”. Taču ne visiem grāmatvežiem ir vēlēšanās šādi sarežģīt sev darbu. Turklāt ir aizdomas, ka dažas iestādes šādu sistēmu ievieš, cenšoties parādīt, ka iet līdzi laikam, nevis domājot par darbiniekiem.
Tagad par nesaskaņoto kultūras pasākumu kalendāru (25. februāra avīzes 8. lappuse, I. Muižnieces komentārs “Kalendārs pārsteidz koristus”). Pati daudzus gadus esmu piedalījusies pašdarbībā, un šī problēma pastāvējusi sen. Jūsu publikācijā minēti tikai kori, bet līdzīgi ir arī citām amatierkopām. Īpaši asi nesaskaņotība jūtama dažādās jomās vienā rajonā. Iedomājieties skolu, kurā ir deju kolektīvs, koris, dramatiskā kopa. Daudzi bērni (īpaši mazās skolās) darbojas vairākos pulciņos. Pavasarī kolektīvu skates notiek gandrīz vienlaikus, saspiestas vienā nedēļā. Vēl arī mēģinājumi. Skolēniem un pedagogiem tas ir īsts stress. Lai visu paspētu, audzēkņi kavē stundas un tās arī jāatceļ, jo skolotāji uz skati dodas bērniem līdzi. Mācību darbs šajā laikā ir paralizēts, bet tuvojas semestra beigas. Nereti gadās, ka dažiem bērniem vienā dienā jāpaspēj uz vairākiem šādiem pasākumiem. Ja nu vēl arī skolotājs darbojas pagasta korī vai dejo!
“Bauskas Dzīvē” lasu, ka 27. februārī Bauskā notika jauniešu teātru festivāls, bet 28. februārī Svitenē jauniešu deju kolektīva jubileja un plašs koncerts. Iespējams, ka arī šoreiz bija jaunieši, kuriem bija jāpiedalās abos sarīkojumos. Var teikt, kad gan aktīvi darbosies, ja to nedarīs jaunībā. Tomēr interesanti būtu zināt, vai un kā dažādu pasākumu norises laiks tiek saskaņots mūsu rajonā.
