Mednieku kolektīvu darbība vasaras periodā kļūst individuāla – daļa iet medīt uz gaidi, kad bieži katrs sēž savā mastā.
Lielāka uzmanība vasarā pievērsta zemnieku lauku sargāšanai no postītājiem – mežacūkām, briežiem un stirnām, kas vēlas pamieloties ar labību vai dārzeņiem.
Ciema tuvumā
Mednieku klubam «Vecumnieki» iedalītā medību teritorija ir apmēram 3500 hektāru. Lielākā problēma – medību platības ir apkārt Vecumnieku ciemam. Viss ir tik tuvu, ka gadījies pat iekrist pārbaudēs, šaujot ciema teritorijā. It kā stāvi meža malā, bet turpat blakus zīme, ka sākas apdzīvota vieta, stāsta kluba vadītājs Egils Reinbergs.
«Valsts meži ir nedaudz vairāk par tūkstoš hektāriem. Viss pārējais ir privātā zeme. Ar individuālajiem saimniekiem grūtāk strādāt. Jānoslēdz simtiem līgumu, turklāt īpašnieki nepārtraukti mainās. Reizēm mežu iegādājas ārzemnieki, kuriem savukārt maz izpratnes par likumdošanu mūsu valstī,» atzīst kluba vadītājs.
E. Reinbergs stāsta, ka klubs iestājies Latvijas Mednieku savienībā, tā mēģinājusi panākt likuma grozījumus, lai būtu līdzīgi kā Lietuvā. Kaimiņu valstī ir tā – ja nevēlies, lai tavā īpašumā medītu, tad aizej un noslēdz vienošanos ar mednieku klubu. Pārējā teritorijā var medīt. «Pie mums ir otrādi – jāslēdz līgumi ar tiem, kas piekrīt medībām, tas palielina birokrātiju un pagarina līgumu slēgšanai nepieciešamo laiku,» skaidro mednieks.
Ar ciemiņiem uzmanīgi
Klubā reģistrēti 35 biedri, bet aktīvi no tiem ir apmēram 20. Ziemā dzinēju medībās Vecumnieku vīri cenšas viesmedniekus neiesaistīt. Ja ciemiņi ir no Vecumniekiem vai no kaimiņu mednieku klubiem, tad vēl varot vienoties, bet rīdzinieki reizēm pa mežu jāmeklē, kur palikuši. Orientēšanās ziņā gan Vecumnieku mežos ir viens pluss, nosmej Egils. «Kad noklīdušais mednieks uzduras dzelzceļam, viņam tik jāiet gar to, līdz nokļūst līdz kādai apdzīvotai vietai, tā pazust nevar,» skaidro mednieks.
Toties uztraukuma medību rīkotājiem tiek gana daudz. E. Reinbergs stāsta, ka jau pirms sezonas izveidots medību grafiks un iecelti medību vadītāji. Ja atrodas kāds, kurš vēlas piedalīties medībās «no malas», tad jāvienojas ar vadītāju. Ja viņš nepiekrīt, tad – nekādu ciemiņu!
«Medībām jāvelta visa diena,» uzsver E. Reinbergs, «neder palikt mežā tikai līdz diviem trijiem pēcpusdienā. Citādi vieni nomedī un pazūd, bet citi paliek, velk medījumu no meža, dīrā. Tā sākas domstarpības mednieku vidū. Galvenais medībās – kārtība, disciplīna un saskanīga darbība.»
Palīdz zemniekiem
Mednieku klubā «Vecumnieki» vasarā medībās uz gaidi no mežacūku licencēm izpildīti jau 30 procenti. «Uztaisījām pārvietojamus kopējos torņus un braucam palīgā zemniekiem. Uz viena lauka jau četras cūkas nomedītas. Plānojam medības uz gaidi rīkot kopā ar kaimiņiem no Stelpes pagasta Nīzeres – arī tur meža zvēri posta sējumus,» stāsta E. Reinbergs.
Mednieku klubam «Bauskas ozoli» medību platības ir Gailīšu un Īslīces pagastā. Kluba pārstāvis Guntars Vāvers stāsta, ka medībās uz gaidi nomedīti stirnu āži. «Cūkas pašlaik medīt ir grūtāk – labība ir diezgan augsta, un negribas nomedīt sivēnmāti. Sivēni zālē nav redzami, un jābūt ļoti pārliecinātam, ka tā nav sivēnmāte, lai mežacūku nošautu,» stāsta G. Vāvers.
Gatavojas ziemai
Mednieku kolektīvos ir dažāda attieksme pret to, kā jāgatavojas ziemai. Ir klubi, kas aktīvi vāc barību, lai ziemā būtu, ko meža zvēriem dot, bet citi uzskata, ka jāpiebaro tikai kritiskos laika apstākļos.
«Gatavojam slotiņas un pērkam no zemniekiem sīkos graudus, lai ziemā būtu, ar ko piebarot dzīvniekus. Pērkam mazos kartupeļus, bietes. Šī barība būs visiem meža lopiņiem – stirnām, briežiem, aļņiem. Cik daudz piebaros, ir atkarīgs no laika apstākļiem,» stāsta Jānis Barans no mednieku kluba «Codes bebri».
G. Vāvers un E. Reinbergs atzīst, ka piebarošanai ziemā īpaši negatavojas. «Barības ir pilni lauki,» teic G. Vāvers. «Rudenī nopērkam bietes, un katrs nedaudz kaut ko aizved uz mežu no saviem krājumiem, ievērojot noteikumus. Liekam sāli, jo to dzīvnieki atrast nevar. Vienu lielu barotavu neveidojam – uzskatu, ka tāda vieta kļūst par bāzi visām slimībām,» pauž E. Reinbergs.
