Ar ko spēlējoties persiešu šķirnes kaķenīte Pīka ir nenogurdināma? Lai cik dīvaini būtu, tie ir vārīti spageti.
Ar ko spēlējoties persiešu šķirnes kaķenīte Pīka ir nenogurdināma? Lai cik dīvaini būtu, tie ir vārīti spageti.
Par deviņus gadus vecās kaķenītes darbiem un nedarbiem ik dienu nosmejas tās saimnieki – iecavnieku Cildermaņu ģimene.
Prot gardumus izlūgties
Pūkaine jūtas kā mājas karaliene – dara to, kas pašai patīk, nedomājot, ko citi teiks. Saldējums un čipsi ir viņas vājība. Kad kaķenīte izdzird atveramies ledusskapja saldētavu, tad nekas vairs nespēj aizturēt no strauja skrējiena uz virtuvi. Kustonīte cenšas izmantot katru izdevību, lai panašķētos ar saldējumu. Tā lūkojas ēdēja acīs tik ilgi, līdz karotīte ar saldējuma gabaliņu pastiepjas uz kaķa trauku pusi.
Ja kāds brīnītos par garšas gaumi, kaķene spētu jebkuru pārliecināt, jo, viņasprāt, saldējums jau tāds sasaldēts piens viens ir. Taču par čipsu ēšanu gan nav attaisnojumu. Līdzko Pīka pamana kādam mājiniekam rokās čipsu paku, tā kļūst tik uzmācīga, ka neatiet ne soli, līdz minimālu devu nav sagaidījusi.
Devās “lielajā” ceļojumā
Reiz pūkaine piedzīvoja negadījumu. Pie visa vainīgs bija viņas ziņkārīgais raksturs, kas lika iziet uz balkona. Ieelpojot svaigo gaisu un skatoties apkārt, Pīkai prātā ieskrēja doma klusām aizlavīties tur, kur gardumi – saldējums un čipsi – ir pieejami daudz jo daudz. Ideja neatkāpās, un viņa devās ceļā, taču nevarēja izdomāt, kā lai tiek zemē no trešā stāva. Ielīda kaimiņu balkonā un nesaprata, kur tālāk doties.
Mājinieki, redzot, ka dzīvoklī kaķenītes vairs nav, sāka pamatīgi uztraukties. Elīna ar mammu izmeklēja tuvējo apkārtni, bet viss veltīgi, kaķa nekur nebija. Bija pagājusi diena, bet no pūkaines ne vēsts. Uzausa jauns rīts, un kaimiņš savā balkonā aiz šīfera pamanīja paslēpušos kaķi. Viņš to izvilināja ārā un aiznesa īstajiem saimniekiem. Pēc neveiksmīgā ceļojuma Pīkas sirsniņa bija stresa pārpilna. Bēgle aizlīda aiz dīvāna un pusi dienas nenāca ārā. Tikai pēc tam Andis uzzināja par persiešu šķirnes kaķu īpatnību – tie pazūdot nespēj atrast mājupceļu.
Nepieņem kāmīšus
Pīku var dēvēt par intelektuālu dzīvnieku, kas saprot vairākus cilvēku valodas vārdus. Kad Andis jautā: “Kur ir muša?”, kaķenīte sāk ņaudēt un zibenīgi groza galvu no vienas uz otru pusi, jo cer kaut kur pamanīt lidoni. Ja muša ir pārāk augstu un Pīka izrēķina, ka pati nespēs uzlēkt, tad sāk skaļi ņaudēt un gaida, kad kāds no mājiniekiem viņu pacels.
Kaķenītei ir bail no svešiem cilvēkiem. Ja kāds atnāk ciemos un Elīna nes draudzenēm mīluli parādīt, pūkaine līdzinās mazam bērnam – cieši jo cieši apķeras meitenei ap kaklu. Tādos brīžos Pīka izvēlas nevis ciemošanos, bet gan spēli ar oriģinālām rotaļlietām – spageti. Tos draiskule met gaisā, vēl jo priecīgāka kļūst, ja tie pārplīst. Tad ir daudz mazu, baltu “tārpiņu”.
Pūkaine ir greizsirdīga. Ja kāds ilgāku laiku ir pie kāmīšu būra, viltniece apsēžas pie durvīm un sāk skaļā, spalgā balsī ņaudēt, lai nāk pie viņas. Pati ar kāmīšiem nevēlas draudzēties, mūk projām, sak, neies jau ar tādiem brāļoties cēlā kaķu princese.
