Laikraksts «Bauskas Vēstnesis» sniedz interesantas vēsturiskas ziņas par norisēm mūspusē. Šoreiz – par publicēto pirms 60, 70, 80 gadiem.
Laikraksts “Bauskas Vēstnesis” sniedz interesantas vēsturiskas ziņas par norisēm mūspusē. Šoreiz – par publicēto pirms 60, 70, 80 gadiem.
…pirms 80 gadiem
– Pēc jaunās robežas novilkšanas starp Latviju un Lietuvu daudziem Rundāles pagasta saimniekiem daļa zemes palika Lietuvas pusē. Pēc pastāvošiem līgumiem saimnieki drīkst šķērsot robežu un apstrādāt savu zemi. Taču, neskatoties uz to, 4. jūlijā Lietuvas robežsargi Jodišķu sādžā dzīvojošajam Spieģelim, šķērsojot robežu, atņēmuši zirgu ar ratiem un sajūgu. Cietušais par šādu rīcību no lietuviešu puses cēlis attiecīgā iestādē sūdzību.
“Bauskas Vēstnesis”, 1924. g. 11. jūl., Nr. 27
– Laikraksts “Bauskas Vēstnesis” 1924. gada 18. jūlijā sniedz plašu reportāžu par 13. jūlijā notikušajiem Bauskas aizsargu pulka gada svētkiem. Šajā dienā Bauska bijusi pušķota karogiem, jo pilsētnieki sagaidīja augstus viesus – Valsts prezidentu Jāni Čaksti un ģenerāli Jāni Balodi. Abi kopā ar pavadoņiem bija ieradušies uz Bauskas aizsargu pulka karoga iesvētīšanas un pasniegšanas ceremoniju. Karogu Bauskas luterāņu baznīcā iesvētīja vietējās latviešu draudzes mācītājs Gustavs Turss.
Pēc tam pilsētas centrā, Tirgus laukumā, notika aizsargu parāde, kuras laikā Valsts prezidents karogu, kura vienā pusē bija izšūts valsts ģerbonis, bet otrā pusē Bauskas pilsētas un pilsdrupu skats ar pulka devīzi “Par Tēvu zemi dārgo!”, pasniedza pulka komandierim Krišam Grēberam. Pēc svinībām Bauskas pilsdrupās notika brīvdabas teātra izrāde “Mūsu senči”.
– “Sākot ar 1924. gada 11. augustu tiek atklāta pasažieru tvaikoņa “Gaigala” satiksme pa Mēmeli starp Bausku, Vecsauli un Brunavu.”
“Bauskas Vēstnesis”, 1924. g. 8. aug., Nr. 31
…pirms 70 gadiem
– Laikraksta “Bauskas Vēstnesis” 1934. gada 20. jūnija numurā rakstīts, ka Iecavas parkā sāk būvēt tiltu pār Iecavas upi. 22 metrus garu un trīs metrus platu tiltu uzbūvēja nepilnā mēnesī. 15. jūlijā tas tika atklāts. Šajā dienā Iecavas parkā bija lieli svētki, par ko rakstīja ne tikai vietējais laikraksts, bet arī Latvijas centrālie preses izdevumi. Proti, šajā dienā, klātesot armijas un Aizsargu organizācijas augstākajai vadībai, Iecavas parkā likts pamatakmens Brīvības piemineklim. Kopā ar to atklāja arī tiltu un no tā uz paredzamo pieminekli ejošo Brīvības aleju.
Par šo dienu žurnālā “Aizsargs” rakstīts: “(..) neviens notikums nekad agrāk Iecavā nebija pulcējis tik daudz ļaužu.” Savukārt dzejnieks Edvarts Virza tam veltīja dzejas vārsmas: “Lai sirdis mums krūtīs nu liesmo un kvēl,/Latvijai ziedot mums nekā nav žēl.”
– Zaļās Zemgales lauki līksmi sveic ministru prezidentu Kārli Ulmani – tāds virsraksts likts garai un jūsmīgai laikraksta “Bauskas Vēstnesis” 1934. gada 6. jūlija publikācijai par ministru prezidenta K. Ulmaņa un vairāku armijas un Aizsargu organizācijas vadītāju Bauskas novada Dziesmu svētku apmeklējumu Stelpē. Lasītājs var uzzināt, ka, iebraucot Bauskas apriņķī no Rīgas, uz ceļa Iecavas pagastā uzcelti milzīgi izpušķoti goda vārti, ko rotājis uzraksts “Vadoņu slava Tev, dižais Zemgales dēls!”.
Līdzīgi goda vārti un iedzīvotāju gaviles augstos viesus sagaidīja arī Stelpē, kur K. Ulmanis atklāja novada Dziesmu svētkus. Tajos piedalījās seši pūtēju orķestri un 12 kori ar apmēram 500 dziedātājiem.
– Bauska jau kuro gadu nevar lepoties ar izcilām labierīcībām. Tai nav savas kanalizācijas. Nav arī gludu trotuāru. Vēl vairāk, uz Bauskas ielām nereti savā nodabā pastaigājoties redzami gailis ar raibu vistu baru, dažs labs sivēns vai pat cūka. Nelielai provinces pilsētiņai mazgātu asfaltu vai gludi kaltiem bruģakmeņiem klātu bruģi laikam tomēr ar” nevar prasīt – nav nedz pilsētai, nedz tās iedzīvotājiem tādas rosības.
Tomēr šādas tādas labierīcības, lielāku kārtību un tīrību ielās gan laikam gribētos. Piemēram, pilsētas valdei būtu jāpanāk, lai ielas nerotātu atkritumu kaudzes vai šķībi izgāzušās sapuvušu un izlūzušu dēļu sētas. Tāpat gribētos glītus pastaigu celiņus un soliņus arī Bauskas pilsdrupu apkārtnē, kuru vasaras sezonā apmeklē gan paši baušķenieki, gan arī tuvāki un tālāki viesi.
“Bauskas Vēstnesis”, 1934. g. 6. jūl., Nr. 27
– No tuvējā leišu miesta Saločos ziņo, ka tur zemnieki ar sviestu smērē ratus, jo ratu smēre maksā 1,70 litus, bet sviests – tikai 1,20 litus.
“Bauskas Vēstnesis”, 1934. g. 13. jūl., Nr. 28
– Pagājušajā nedēļā kāds baušķenieks saderējis uz pieciem latiem, ka ar velosipēdu nobraukšot no pilskalna pa stāvo pilsgrāvja sienu līdz upes krastam. Tomēr vairākkārtēji mēģinājumi nav izdevušies un derības bija jāzaudē, jo braucējs vairākas reizes, skatītāju smieklu pavadīts, nokritis.
“Bauskas Vēstnesis”, 1934. g. 13. jūl., Nr. 28
– Cecilija Strautnieks no Rūpniecības ielas 9. nama iesūdzējusi tiesā turpat dzīvojošo kaimiņieni Apoloniju Luņģis, jo tā esot sasitusi kādu C. S. vistiņu. Par skādi C. S. no vainīgās pieprasa trīs latus, uz ko A. L. atbild, ka vistiņa laikam esot varen dižciltīga, ja par vienu vien kājiņu jāmaksā trīs lati, kad uz tirgus vesela trekna vista maksājot tikai pusotra lata.
“Bauskas Vēstnesis”, 1934. g., 13. jūl., Nr. 28
…pirms 60 gadiem
– 1944. gada jūlijā sākās straujš Sarkanās armijas iebrukums Lietuvā ar mērķi izlauzties līdz Rīgas jūras līcim, lai tādējādi ielenktu vērmahta armiju grupu “Nord”, kuras galvenie spēki tobrīd atradās Igaunijā un Latvijas austrumos. Uzbrukuma dēļ sarkanarmiešiem izdevās ieņemt Jelgavu, Dobeli, Tukumu un pat īslaicīgi sasniegt arī Baltijas jūru.
Pirms Jelgavas ieņemšanas vērmahta virsnieki kopā ar latviešu militāro vienību komandieriem izstrādāja Jelgavas aizstāvēšanas plānu, kas paredzēja aizsardzības pozīciju (t. s. “priekšpozīciju”) izveidošanu Lietuvas pierobežā un gar ceļu Bauska–Eleja–Vilce. 1944. gada 23. jūlijā trauksme tika izsludināta Bauskas apriņķī. 29. jūlijā apriņķa priekšnieks majors Jānis Uļuks saformēja 300 vīru lielu kaujas bataljonu no apriņķa aizsargiem, policijas darbiniekiem un citiem brīvprātīgajiem, kas ieņēma aizsardzības pozīcijas Lielupes labajā krastā, iepretim Ziedoņu sēklim, kur turpmākās trīs dienas notika kaujas ar uzbrūkošo sarkanarmiešu vienībām, kas mēģināja forsēt Lielupi Ziedoņu–Mežotnes sektorā, lai varētu apiet Jelgavu no dienvidaustrumiem un austrumiem.
Bauskas pilsētas tiešās aizsardzības pozīcijās, virzienā no Skaistkalnes uz Īslīces un Rundāles pagastu, tajā pašā laikā tika novietoti apmēram 300 latviešu leģionāri no leģiona 15. divīzijas, kā arī vācu 380. grenadieru pulka karavīri. 1944. gada jūlija beigās Bauskā sākās civiliedzīvotāju evakuācija. Smagākās kaujas par pilsētu sākās gan tikai 1944. gada augustā. Tad Bauska tika pamatīgi izpostīta gan Sarkanās armijas artilērijas apšaudēs, gan aviācijas uzlidojumos, gan ugunsgrēkos.
…pirms 50 gadiem
– Realizējot dzīvē PSKP CK jūnija plēnuma lēmumu, Ļeņina vārdā nosauktā kolhoza ļaudis izvērsa sociālistisko sacensību par lopbarības krājumu radīšanu. Pareizi izvietojot spēkus un organizējot darbu pēc individuālā gabaldarba principa, kolhoznieki guvuši labus panākumus. Jau vakar visās brigādēs 230 hektāru platībā pabeigta zālāju pļauja. Gandrīz viss siens sagubots. Apmēram no 80 hektāriem siens savests šķūņos.
“Bauskas Darbs”, 1954. g. 4. jūl.
– Dažas neērtības bojā apmeklētāju labsajūtu Bauskas kultūras namā. Piemēram, vasaras karstumā cilvēkam gribas nodzerties, taču Kultūras namā tas nav iespējams. Bufete atrodas šaurā telpā, un tā arī parasti ir ļaužu pārpildīta. Otra lielākā neērtība ir tā, ka jau sen ir noslēgtas tualetes istabas. Rajona Kultūras nodaļai būtu jārūpējas, lai šīs neērtības tiktu novērstas un mūsu Kultūras nams būtu nevainojama, kulturāla darbaļaužu atpūtas vieta.
“Bauskas Darbs”, 1954. g. 4. jūl.
– Bauskas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes Izpildu Komitejas priekšsēdētājs biedrs Vasiļjevs ziņo, ka lopu turētājiem aizliegts ganīt lopus pilsētas peldvietās Mūsas un Mēmeles krastos.
“Bauskas Darbs”, 1954. g. 21. jūl.
– Šajās dienās notika partijas Bauskas rajona komitejas plēnums, kas apsprieda PSKP CK jūnija plēnuma un Latvijas KP CK plēnuma lēmumus un noteica konkrētus pasākumus šo lēmumu realizēšanai. Lauku komunistu kaujinieciskais uzdevums ir ar visu enerģiju un komunistisku degsmi cīnīties par nosprausto uzdevumu izpildīšanu ražas novākšanā, labības piegādē valstij un lopbarības sagatavošanā. Lai to panāktu, partijas lauku organizācijām ir jāizvērš masu aģitācijas un organizācijas darbs kolhoznieku un mehanizatoru vidū. Jāizmanto visas politiskā masu darba formas: aģitatoru pārrunas, sienas avīzes, kaujas lapiņas, “zibeņus” u. c. uzskatāmās aģitācijas līdzekļus, lai novadītu līdz katra lauku darba cilvēka apziņai to, cik liela nozīme ir ražas novākšanai, lopbarības krājumu sagatavošanai un lauksaimniecības produktu plāna izpildei.
“Bauskas Darbs”, 1954. g. 28. jūl.
